Skolas rudens ekskursija uz Lielvārdi un Koknesi

Katru gadu septembra sākumā  visi kopā dodamies rudens ekskursijā. Visi kopā – tas nozīmē – visi skolas bērni no 1.-9. klasei. Plānojot ekskursijas maršrutu, tiek domāts, lai ekskursijā tiktu apvienotas 2 būtiskas jomas – izglītojošā un izklaidējošā.

Šogad, pateicoties A. Pumpura muzeja atraktīvajām darbiniecēm,  izdevās tuvāk iepazīt latviešu eposa “Lāčplēsis” autora dzīvi un daiļradi, kā arī iejusties eposa tēlu lomās un izspēlēt tās

Tālāk mūsu ceļš ved uz Koknesi, kur top Likteņdārzs. Likteņdārzs top kā cerība nākotnei - dārzs mierinājumam un mūsu tautas spēka apliecinājumam. Mums katram ir iespēja būt tā daļai, un tikai kopā mēs varam šo dārzu radīt kā dāvanu savai Latvijai 100 gadu dzimšanas dienā. Šī dārza tapšanā nu ir arī mūsu ieguldījums.

Luīze un Elīza Veitneres mūsu skolā mācās nu jau devīto gadu un ir pabijušas ļoti daudzās no ekskursijām.

Luīze Veitnere 9. klase

Man bija prieks, ka viens maršruts bija uz man tuvu un zināmu vietu-Koknesi. Apskatījām Likteņdārzu, kas atrodas uz Kokneses salas.

Priecājos to aplūkot, jo nebiju vēl tur bijusi, tikai garām braukusi. Tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne.

Bija jauki, ka mūsu skola iestādīja kociņu. Redzējām arī pilsdrupas. Žēl, ka laiks nebija mums labvēlīgs, jo pūta auksts vējš.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja apmeklējums man šķita interesants. Vislabāk man patika, ka mēs, skolēni, varējām iejusties tēlos. Tas bija jautri un smieklīgi. Gide, protams, visu sīki un smalki izstāstīja gan par latviešu tautas varoni Lāčplēsi, par eposa autoru Andreju Pumpuru un arī par Lielvārdi.

Uzskatu, ka šis muzeja apmeklējums neatstāja vienaldzīgu nevienu no skolēniem.

Elīza Veitnere 9. klase

Kā par nelaimi, tieši ekskursijas dienā bija auksts un drēgns laiks. Bet tas nepadarīja dienu neinteresantāku.

Pirmā pieturvieta bija Lielvārdes muzejs .Man tur ļoti patika. Gide mums pastāstīja notikumus, kas ir saistīti ar Lāčplēsi. Par to, kā agrāk ir bijis. Viņas stāstījumā piedalījāmies arī mēs – skolēni. Un tas padarīja visu vēl interesantāku. Ko gide mums stāstīja, es klausījos ļoti uzmanīgi, jo mani tas saistīja.

Nākamā un pēdējā pieturvieta bija Likteņdārzs. Tas atrodas Koknesē. Tā apskatīšana man bija īpaši tuva, jo mani lauki atrodas Koknesē. Likteņdārzs ir piecu minūšu attālumā no mūsu lauku mājas. Bet, kā par brīnumu, es tur vēl nebiju bijusi. Mēs, skolēni, iestādījām kociņu. Manuprāt, tas ir ļoti jauki. Man būs interesanti katru gadu aizbraukt uz šo vietu un apskatīt šo – mūsu iestādīto kociņu.

Šī ekskursija man paliks atmiņā, jo tā bija izdevusies !