REDAKTORA SLEJA Skolas avīze „Ziņu blusa.” Vēl tagad atceros, ka iesaistījāmies nosaukuma izdomāšanā. Laura Mozule 8. klase REDAKTORE: LAURA MOZULE 8. KLASE NĀKAMAJĀ “ZIŅU BLUSAS” NUMURĀ LASIET: “Lai puķi dabūtu, ir jānoliecas...” - I.Ziedoņa dzejas kompozīcija 10. decembrī Skolotāja Rita Burtiņu Ziemassvētkos. Burtiņi mūsu skolas ģimenē... Nu, vai nav īsteni rūķīši ar savu rūķu mammu! Skolotāja Iveta un 3.I klase Barikāžu atceres dienā pie mums viesojas Arnis Miltiņs VAI MŪSU SKOLĀ IR VIEGLI IEJUSTIES?! Diemžēl no mūsu skolas vairāk bērnu iet projām, nekā iestājas, taču šis gads mums ir veiksmīgs un patīkami pārsteidzošs, jo skolas ģimenei ir liels pieaugums. Sagatavoja Laura Mozule 8. klase KĀ PATIKA KARNEVĀLS? Kā patika karnevāls? Sagatavoja Ilze Slišāne 7. klase LITERĀRAIS STŪRĪTIS PAŠPORTRETS LOCĪJUMOS N. Kas? Es. Madara Heidemane. Dzimusi 1991.gada 2.aprīlī. Skolniece. Madara Heidemane (8. klase) EPIFĀNIJA Madara Heidemane (8. klase) MANA EPIFĀNIJA Sēžu istabā un lasu grāmatu. Mani iztraucē pēkšņi zvans pie durvīm. Atveru -priekšā stāv cilvēks, kuru tiešām varu saukt par draugu. Tikai šoreiz viņas acis vairs nav priecīgas un jautras kā parasti. Kaut kas ir noticis, bet man nav jāprasa, kas. Es viņu apskauju un no visas sirds saku, ka viss nokārtosies. Laura Mozule 8. klase SNIEGS Sniegs. Balts. Sniegs ir ūdens. Tas aplīp ap visu pasauli kā palags, pārklādams, ko vien var. Sniegs ir prieks. Ziemas prieks. Bet pavasarī tas pārvēršas par dubļiem. Tu to aizslauki prom, jo tas ir netīrs. Rudenī pirmais sniegs arī ir dubļi. Fui, cik nepatīkami dubļi! Sniegs ir jauks tikai ziemā, kad nav dubļu. Bet arī tad tu to slauki nost no ceļa. Laila Paula (8. klase) MANS PAŠPORTRETS LOCĪJUMOS N. Kas? Es. Laila Paula. Meitene. Gaišmate. Dzimusi 1990.gada 11.novembrī – Lāčplēša dienā. Zirga gadā. Skorpiona zvaigznājā. Laila Paula (8. klase) POĒMA PAR MEITENI Viņa atlidoja ar diviem gulbjiem, Jurģis Vucins 5. klase VISMĪĻĀKAIS CILVĒKS PASAULĒ ! Mamma mana mīļa ir Kristīne Ruža 5. klase DIENA MANĀ MŪŽĀ No rīta agri pieceļos, pie brokastu galda apsēžos. Skolas somu salieku, un apavus es apauju. Uz skolu doties negribas, jo aukstā mašīnā man jāsēžas. Edgars Barkovs 5. klase MANA EPIFĀNIJA Sēžu un mēģinu saprast! Elīna Līdaka 8. klase LABAIS UN SLIKTAIS Labais paliks labs, un sliktais slikts. Viņš dzīvojis kā māju jaucējs visu mūžu nevainojami. Rūpējās par sevi un par citiem. Tā teikt, viņš bija ideāls. Bet kādu dienu, kad pazuda veiksme, viņš nojauca māju - pilnu ar cilvēkiem. Tagad neviens netic, ka tas bijis viņš, kaut arī viņš pats atzīst, ka ir vainīgs. Taču cilvēki tam nevar noticēt un mēģināja novelt vainu uz kādu nelaimes čupiņu, kuram nekad nav veicies. Un labais paliek labs un sliktais atkal slikts. Reinholds Bunde 8. klase STĀSTĪJUMS PAR PIECĀM NEDĒĻAS DIENĀM Pirmdiena Zanda Šaua 9. klase PAŠPORTRETS LOCĪJUMOS N. Kas? Mani sauc Normunds Valdmanis. Man ir 15 gadi, esmu 173 cm garš un man ir tumši mati. Kārlis Puriņš 8. klase PIEDALĪŠANĀS OLIMPIĀDĒS Vai tu biji pārsteigts, ka tevi izvēlējās šim darbam? FOTOREPORTĀŽA NO MILZKALNES 9. FEBRUĀRĪ VISA SKOLA UZ SLĒPĒM BALTĀS ZIEMAS VALDZINĀJUMĀ... ZIEMASSVĒTKU KLASES VAKARI MŪSU SKOLĀ Ziemassvētki mūsu skolā vienmēr ir ļoti gaidīti svētki. Ir gan kopīgas un pierastas tradīcijas- dzejoļu runāšana, Ziemassvētku vecīša apciemojums vai zem eglītes atstātās dāvanas, gan katras klases atsevišķas aktivitātes, kuras par tradīcijām vēl nevarētu nosaukt, jo vienmēr rodas kāda jauna un interesanta ideja, kura dāvā ne mazums patīkamu un jauku mirkļu. Sagatavoja Madara Heidemane 8. klase Redakcijas atdrese: Nākotnes 3, Ķekava, Rīgas raj., LV – 2123
Man ideja par blusu pēkšņi ienāca prātā un tieši no visām realizējās tieši šī.
Tagad, pēc vairāku gadu pastāvēšanas, esmu šīs avīzes galvenā redaktore.
Bet cik oriģināls ir nosaukums, tik oriģināliem ir jābūt arī rakstiem! Cenšamies!
Pirmo reizi strādāju pie šāda veida darba, grūti jau bija, bet kurš nopietns un svarīgs uzdevums nav grūts? Idejas ir vienmēr, vajag tikai realizēt. Domāju, rakstīju, pārrakstīju un laboju. To visu nenācās darīt man vienai. Ļoti lielu palīdzību saņēmu no mūsu skolas skolotājiem un bērniem ārpus tās. Liels paldies viņiem visiem par uzklausīšanu un ieteikumiem!
Tagad tikai atliek jums pašiem lasīt un novērtēt. Centīsimies jūs patīkami pārsteigt arī turpmāk. Gaidām arī citu idejas, un kopā padarīsim mazo „Ziņu blusu” vēl interesantāku un krāsaināku…
REDKOLĒĢIJA: MADARA HEIDEMANE 8. KLASE
ILZE SLIŠĀNE 7. KLASE
“GRĀMATU NEDĒĻA - 2005”
(7.03. - 11.03.)
H.K.ANDERSENS/N.IKSTENA
Bet ko gan šie bērni domā ,ko viņi jūt? Vai jūtas patīkami pie mums?
Savas izjūtas mums pastāsta Justs Jansons (7. klase), kurš mācību gaitas uzsāka privātskolā “Gaismas tilts `97” 2004. gadā.
„Pirms sāku šeit mācīties, gāju Ziemeļvalsts ģimnāzijā. Ziņu par citu skolu uztvēru mierīgi, jo esmu optimists. Mazliet uztraucos, kā tad bez tā. Arī jaunie klases biedri bija atsaucīgi un ātri mani pieņēma. Skolotāji ir saprotoši, taču jūtu, ka viņi intensīvāk strādā ar katru skolēnu, tāpēc ir nedaudz grūtāk, bet zinu, ka šādā veidā iegūšu vairāk zināšanu. Vislabāk no visām stundām man iepatikās angļu literatūra pie skolotāja Džerija, jo pie viņa jūtos brīvi, varu izteikties un ieteikt idejas mācību darbam .Nepavisam nepatīk, ka tik tāls ceļš jāiet uz sporta stundām.
Gan jau sapratāt, ka man šeit patīk un jūtos labi :).”
Paldies visiem, kas palīdz jaunpienācējiem šeit iejusties, jo arī mēs paši vēlamies būt gribēti un gaidīti!…
Ko tu tēloji?
Kura maska patika vislabāk?
Kurš bērns bija atraktīvākais?
Ja būs nākamgad karnevāls, ko tu tēlosi?
Ko novēlat jaunajiem tēlotājiem?
Kas palika visspilgtākais atmiņā?
Kate Gecēviča (1.a. klase): Man ļoti patika, bija jauki. Es tēloju lapsu. Silvijas Zītares raganas tērps patika vislabāk. Visaktīvākais man likās zēns, kurš visu vakaru skrēja.
Es domāju tēlot raganu! Novēlu, esat smuki un priecājaties. Visspilgtākā atmiņā palika meitene ar milzīgiem matiem un izplūdušām acīm!
Gunita (2. klase):Man patika, jo bija ļoti interesanti! Es šogad tēloju spokaino vampīru! Man ļoti patika ķirbja galva! Es domāju, ka visaktīvākā biju es, jo es citus tā neievēroju! Visnotaļ kā ragana. Gribu, lai viņiem būtu interesanti tērpi. Visspilgtākais atmiņā palika spēles, tās bija ļoti interesantas!
Luīza (3.klase): Man likās ļoti interesanti, un es tēloju raganu. Man patika sk. Silvijas tērps-ragana! Visatraktīvākais bērns biju es - Luīza, tāpēc, ka ļoti daudz dejoju. Es nezinu, laikam atkal būšu ragana. Man spilgtākais atmiņā palika dejošana un spēles. Nākamajā gadā novēlu visiem izklaidēties un izbaudīt masku balli!
Kristaps Smiltnieks (4. klase): Viss bija normāli saplānots. Nu, es neatceros, bet laikam biju vampīrs! Maska vislabāk patika tā, kas bija man, jo citas es neatceros. Visatraktīvākā bija „Mūmija”, kuru tēloja Reinis Novickis. Es nezinu, laikam tēlošu sunīti. Visiem novēlu laimi, prieku, veselību, un lai iztrakojas. Man palika atmiņā mūzika, tā man ļoti patika.
Ģ. Kā? Mammas Elitas audzināta meita. Mani audzina māte, un palīdz mūsu radi no viņas puses. Man nav arī brāļu vai māsu- vienīgi trīs pusbrāļi, kurus nepazīstu. Ļoti daudz palīdz mammas draugs Kaspars.
D. Kam? Kam esmu pateicīga? Pagaidām neesmu atbildīga par savu dzīvi, tāpēc jāpateicas būtu visiem, kuri manā labā ir ko darījuši, pat snieguši man šķietami nevajadzīgu padomu, jo man vēl visa dzīve priekšā.
Ko? Ko es mīlu? Es mīlu savu ģimeni, savus draugus un savu dzīvi. Lai cik tas jokaini neliktos- es mīlu vasaru. Jo vasarā ir silts laiks- nav jātērē līdzekļi biezām drēbēm, ir silts ūdens- var visu dienu tik vien kā peldēt (tas ir tas, ko tiešām mīlu), un, pats galvenais- ļoti daudz saules, kas palīdz domāt labas domas, priecāties un mīlēt vēl vairāk!
I. Ar ko? Ar ko es nodarbojos brīvajā laikā? Brīvajā laikā es apmeklēju Mākslas skolu, kuru šogad (2005.gadā) beigšu. Vēl man ir jābeidz skola, kas gan nav mans brīvais laiks. Visbiežāk cenšos satikt draugus, citus cilvēkus, jo man nepatīk būt vienai. Bez tā brīvajā laikā sēžu krēslā un skatos TV.
L. Kur? Kur es dzīvoju? Dzīvoju parastā daudzdzīvokļu mājā- piektajā stāvā. Protams, Latvijā, precīzāk, Ķekavā- tādā mazā ciematiņā, kur GANDRĪZ visi visus pazīst!
V. (Bez jautājuma). Vienkārši Madara!
Mazam bērnam, kurš radis gulēt vienā istabā ar vecākiem, kur, pat nerunājot ar viņu, sirdī ieplūst siltums no mammas un tēta klātbūtnes, tiek iekārtota atsevišķa istaba. Nu vairs nevajadzēs gulēt vecajā šūpulī. Jaunajā gultā ir jauna, smaržīga gultas veļa ar mīkstu segu, bet- nav mammas smarža, kura palīdz iemigt, aizmirst dienas nejaukos brīžus, palīdz iegrimt skaistos, saldos sapņos…
Un nepaiet ne mirklis, kad mazais nemanot aizskrējis uz vecāku istabu- mazajā šūpulī, blakus mammas un tēta gultai. No rīta vecāki ierauga mazo, ieķērušos viņu segas stūrī un nosalušu. Bet mammai atliek vien satvert viņu savās maigajās plaukstās, kad mazo atkal pārņem siltums.
Paceļot acis redzu, ka sejā jau parādās smaids. Un tik maz vai varbūt daudz es izdarīju, bet puse no sāpēm ir kā ar rokām noņemta.
Draudzība divkāršo prieku un atņem pusi no bēdām. Vai tā ir kā zāles sāpošai sirdij?
Laura Mozule 8. klase
Pašportrets locījumos
N. Kas? Es. Laura Mozule. Ķekavas privātskolas ,,Gaismas tilts`97” 8. klases skolniece.
Ģ. Kā? Savu vecāku Intas un Armīna pirmā meita, māsa Evai un Mikam.
Varu priecāties par to, ka mana ģimene nav no tām, kur vecāki ir šķīrušies vai kurās atgadās lielas neveiksmes un smagas slimības.
D. Kam? Kam es esmu pateicīga?
Visiem labajiem cilvēkiem, kurus esmu sastapusi un arī skolai, kurā mācos, protams arī vecākiem.
Ikdienā reti padomāju, kam man jāpasakās, jo tas liekas pats par sevi saprotams, ka par tevi rūpējas un gādā.A. Ko? Ko es daru?Atbilde uz šo jautājumu būs īsa, jo vēl neko lielu neesmu padarījusi, bet ar laiku atbilde uz akuzatīva jautājumu kļūs arvien garāka..
I. Ar ko? Vislabāk esmu kopā ar saviem draugiem un māsīcām, jo ar šiem cilvēkiem var izrunāties, izraudāties un izklaidēties.
L. Kur? Brīvdienas man nepatīk pavadīt mājās. Es braucu ciemos pie māsīcām uz laukiem. Tur es labi pavadu laiku un atpūšos.
V. Bez jautājuma. Vokatīvs bez atbildes. Tas varētu būt kā vēl nezināms liktenis, turpmākā dzīve. Un tāpat, ka nevaram nākotni paredzēt, šis jautājums vienmēr būs bez jautājuma un atbildes.
Bet vai tu zini, kāds ir sniegs vasarā?
Vai Jūs zināt, kur ir sniegs vasarā?
Ģ. Kā? Dainas Paulas un Raimonda Paula – mammas un tēta – jaunākā meita.
Kā es viņus saucu? Vienmēr tikai un vienīgi mamma un tētis.
Kā es viņus pazīstu? Vienkārši. Viņi abi mani mīl. Abi mani mazu lutināja. Vecāki man ir tikai vieni.
D. Kam? Kam es gribu pateikties? Saviem vecākiem. Par to, ka es vispār esmu šajā pasaulē. Par to, ka cenšas darīt visu manā labā. Pateikties saviem radiniekiem. Viņi man ir palīdzējuši situācijās, kad liekas - nekas vairs nav līdzams.
Kam es grību līdzināties? Ne mammai, ne tētim, ne arī kādam no sev tuvajiem cilvēkiem. Ir kāda noteikta persona, kam vēlos līdzināties. Patiesībā tikai mazlietiņ. Gribu būt es pati.
Kam es dzīvoju savu dzīvi? Dzīvoju to tikai un vienīgi sev un savai iegribai.
A. Ko? Ko es gribu ? Es gribu būt ar sevi apmierināta.
Ko es gaidu no dzīves? Es negaidu, ka tā man kaut ko pasniegs kā uz paplātes. Es ņemu un daru. Un dabūju, ko vēlos. Varbūt citreiz ir vairāk jāpacenšas, bet tomēr tieku pie galamērķa. Mani neapturēs nekas.
Ko es varu? Visu. Tikai nesakiet man: ‘‘Ja tu gribētu, tu varētu daudz panākt.’’ Lai gan sava taisnība tur ir. Ja es ļoti pacenstos, spētu izdarīt pat neiespējamo.
L. Kur? Kur es dzīvoju? Šajā pasaulē – zem Piena ceļa – Saules sistēmā – uz planētas Zeme – Eirāzijas kontinentā – Eiropā – Baltijā – Latvijā – vidzemē – Rīgas rajonā – Ķekavas pagastā – mazā ciematiņā – Katlakalnā – “Gabros” – mājā – savās mājās.
V. (bez jautājuma.) Laila! Lail! Lailuk! Lailiņ! Meitiņ! Māsiņ! Skolniec! Māksliniec! Krustmeitiņ! Mazmeitiņ! Radiniec!
Kurus mūsdienās sauc par lidmašīnām.
Viņas smaids sejā
Un satraukums acīs.
Stāsti par dzimteni un teikas par to.
Viņa redzēja jūru,
Kuģus,
Pilis un drupas.
Kad sajūsmā ieraudzīja putnu,
Kādu vēl nekad nebija redzējusi,
Viņas elpa aizrāvās
Un viņa vēlējās noglāstīt viņu.
Viņa neēda gandrīz neko.
Un bija tieva kā salms,
Kas lēni lokās pļavā.
Viņas kautrīgums bija aizklīdis
Kaut kur pļavā, kalnā vai upē
Klusu paslēpies.
Apbrīnodama celtnes,
Viņa nesapratnē brīnījās,
Kurš šādu mākslas darbu ir veidojis.
Viņa vēlējās apskatīt itin visu.
Katru istabu,
Katru muzeju vai māju.
Viņu interesēja viss.
Gan cēlās baznīcas,
Gan teikas vai nostāsti par tām.
Šo pēkšņo mirdzumu acīs
Varēja ieraudzīt visi.
Viņa skrēja uz visām pusēm
It kā meklēdama kaut ko,
Tomēr cieši skatoties
Un apbrīnojot visu.
Bet kad devās prom
Tad ilgas pēc mājām
Un skumjas atvadoties
Plosīja viņas sirdi.
Saules apspīdēta,
Viņa devās prom.
Sanda Bembere 5. klase
Poēma par mammu
Viņa mana mamma ir,
Viņas vārdiņš Sarma ir.
Viņa vienmēr mīļa man,
Viņa vienmēr laipna man.
Taču iespējams ir tas,
Ka viņa mīļa tikai man.
Viņas mati brūnā krāsā,
Sarkanīga krāsa galos.
Vienmēr skaista, vienmēr glīta,
Vienmēr izpalīdzīga.
Viņa mana mamma ir,
Viņas vārdiņš Sarma ir.
Viņa vienmēr glīta, skaista,
Rotā smaidiņš viņai seju.
Annija Iļjina 5. klase
Dzīve īsā!
Šalc mežā koki liegi un miegā ieaijā,
Kurkst vardes purva malā un kad
Vardes nekurkst purva malā,
Es saprotu - drīz dzīve galā.
Putru vāra rītiņā
Kartupeļus vakarā
Vienmēr mamma tāda būs
Līdz es ņemšu viņas vietu
Skrieniet teciet skatīties
Cik man mamma čakla ir
Skaista skaista viņa man
Mīlēšu es viņu jebkad
Skolā mācīties mums liek, lai katram gudrība galvā tiek.
Tad, kad darba diena galā, jāsaprot, ka mācības ir malā. Mājās man ir jādodas, un televizoram jāpadodas. Mājās mamma man mācīties liek, tādēļ televizoram laika neatliek. Kad mājas darbs ir izdarītas, televizors ir ieslēgts. Tad, kad diena galā, mana galva gultas malā.
Cilvēki slimo, jo ir noguruši vai novārguši. Mēs tak tādos gadījumos parasti slimojam.
Cilvēks ēd, jo ir izsalcis vai noskumis. Visi tak tādos brīžos mēdz ēst.
Cilvēki runā, sarunājas un pārrunā tikko runāto un izrunāto. Tā dara visi. Tie, kas pieauguši, un tie, kas vēl mazi. Tur pat iemeslu meklēt nevajag un vienotu valodu arī ne.
Visi cilvēki bez īpašiem izņēmumiem domā gan tad, kad apzinās to darāmu, gan tad, kad, pašam nemanot, atrodas veikalā pie kases vai klasē pie burtnīcas. Cilvēki domā pat tad, kad domā, ka nemaz nedomā.
Bet gadās arī daži izņēmumi, tādi,
Kuri neslimo, kad noguruši vai novārguši,
Kuri neēd, kad izsalkuši vai noskumuši,
Kuri nerunā, nesarunājas un nepārrunā tikko runāto un izrunāto.
Gadās pat tādi, kuri nedomā nemaz, ne izauguši lieli, viņiem pat nesanāk domāt par to, ka viņi neko nedomā!
Bet tādi cilvēki ir jau pavisam cits stāsts…!
Vai zēns, kurš mācās slikti, kādreiz būs visu iemācījies un zinās visu perfekti, uzrakstīs kontroldarbu uz 10.
Skolotāja teiks, ka viņš ir špikojis, jo viņš pats neko tādu nevarot uzrakstīt, bet zēns, kurš labi mācās, neko nav iemācijies, visu norakstīja no tā zēna, kurš visu iemācījies. Vai tad skolotāja teiks, ka gudrais norakstījis. Nē, sliktais zēns, kuram parasti ir tikai sliktas atzīmes. Atkal labais paliek labs un sliktais – slikts.
Šorīt atkal ļoti agri bija jāceļas. Esmu jau pieradusi. Tomēr. No rīta braucot mašīnā, jau domāju par veicamajiem darbiem. Daudz stundu un vēl konsultācijas krievu valodā. Visu, ko vēl nezinu, cenšos iemācīties. Jau vakars. Diena pagājusi ātri un labi. Jāgatavojas rītdienai.
Otrdiena
Šodien par mācībām domāju maz. Rīt visas skolas bērni un skolotāji kopā brauks uz Milzkalni. Domāju, ka nebraukšu, ko es tur darīšu? Iepriekšējā ziemā tikai dažas reizes esmu bijusi Gaiziņkalnā, taču klases audzinātāja mani pierunāja braukt uz kalnu.
Trešdiena
Trešdiena bija skaista, saulaina un jauka diena! Klases audzinātāja ieteica man izīrēt slēpes, es piekritu un devos uz kalnu. Svaigs gaiss, saule un balts vizuļojošs sniegs visapkārt. Liekas, nevienu reizi pat nenokritu. Mājupceļā jutu nogurumu, gandrīz vai aizmigu, bet skolotāja Zītare mani pacienāja ar kafiju, un miegs pārgāja. Šī bija jauka diena.
Ceturtdiena
Gara un smaga diena. Pēc vakardienas mazliet sāpēja roku un kāju muskuļi.
Trīs literatūras stundas vien. A. Pumpura “Lāčplēsis.” Man šis darbs sāk ieinteresēt un patikt. Pēc vakardienas šī diena pagāja ātri.
Piektdiena
Pēdējā darba diena, atkal viena nedēļa pagājusi. Visu laiku domāju par to, ka vakarā būšu mājās. Stundas paskrēja nemanot. Pēkšņi iešāvās prātā doma, ka tikpat ātri pienāks pavasaris. Eksāmeni un izlaidums mani biedē. Tad sāksies atkal jauns dzīves pagrieziens, bet par to tagad nedomāju.
Ģ. Kā? Mamma man ir Brigita un tētis man ir Aivars. Es piedzimu Rīgas slimnīcā, kad piedzimu, man acis bija plaši atvērtas un nemaz neraudāju, jo man atklājās jauna pasaule.
D. Kam? Saku lielo paldies savai ģimenei ,mammai Brigitai ,tētim Aivaram ,omei Zentai, brālim Deividam, māsām Ievai un Jolantai.
A. Ko? Nodarbojos ar teikvon-do, apmeklēju to gadu un 10 mēnešus.
I. Ar Ko? Ar dzīvi esmu apmierināts, un viss ir kārtībā.
L. Kur? Dzīvoju Ķekavā jau 15 gadus ,mācos Ķekavas privātskolā ‘‘Gaismas tilts 97’’
V. (bez jautājuma) Norcis, bračka, dēls, NORMUND!!!
Normunds Valdmanis 8. klase
Pašportrets locījumos
N. Kas? Homo sapiens. Pateicoties vecāku mīlestībai dzimis 1989. gada 18. novembrī.
Ģ. Kā? Vecāku Santa un Brigitas dēls.
D. Kam? Kam esmu pateicīgs? Visvairāk esmu pateicīgs Luiži Gavani, Aleksandram Voltam un Tomasam Edisonam tāpēc, ka man ļoti patīk tosterī uzgrauzdēt maizītes, klausīties radio, urbt ar elektrisko urbi, runāt pa telefonu, skatīties televizoru un galu galā tumšā ziemas vakarā ieslēgt gaismu istabā. Bez tā visa man grūti iedomāties savu dzīvi.
A. Ko? Ko es vēlos sasniegt? Galvenais, ko vēlos saniegt, ir dzīve, kurā nav jāuztraucas par to, vai neatslēgs elektrību.
I. Ar Ko? Ar ko es nodarbojos? Ikdienā daudz laika pavadu skolā mācoties. Brīvajā laikā daudz nodarbojos ar slinkošanu. Bet, kad neslinkoju, tad ēdu un guļu, taču nevar teikt, ka esmu slinks.
L. Kur? Valstī, kas atrodas mērenajā joslā – Latvijā. Pagaidām esmu priecīgs par to, ka dzīvoju Latvijā.
V. (bez jautājuma) Kārli! Kārlīt! Kaža! Vecais! Brālīt!
Reinholds 8.kl. (vācu val.) - 3. vieta. Ne īpaši, jo esmu labākais vācu valodā no visas klases.
Laila 8.kl (latv. val., literat.) - atzinība. Jā, es biju diezgan pārsteigta, kad man piedāvāja piedalīties. Bija domāts, ka brauks kāds cits no manas klases, bet lai kā arī tur bija, uz olimpiādi aizbraucu es.
Anete 7.kl (latv. val., literat. ) - 3. vieta. Biju diezgan pārsteigta, bet latviešu valodā un literatūrā esmu diezgan spēcīga.
Kā notika gatavošanās? Vai tas bija sarežģīts un atbildīgs darbs?
Reinholds: Man bija jānāk uz skolu sestdienās un svētdienās.
Laila. Sākumā domāju, ka būs grūti, sarežģīti, sēdēšu latviešu valodas kabinetā līdz naktij. Bet nebija tik traki. Mēs atkārtojām visu, ko bijām mācījušies. Nekas grūts jau nebija, reizēm pat bija jautri, kopā pasmējāmies par kādu joku.
Anete. Protams, ka vajadzēja papildus strādāt, bet šis darbiņš man pat patika.
Un kā bija ar uztraukumu?
Reinholds. Uztraukums bija. Baidījos, ka darbs būs grūts un netikšu ar to galā.
Laila. Uztraukums? Protams, ka bija uztraukums. Kad aizbraucām, tad sāku satraukties, bet, kad ķēros pie darba, tad tas pagaisa, jo visu uzmanību koncentrēju uz uzdevumiem.
Anete. Biju pārliecināta par sevi, taču uztraukums tāpat neatkāpās, tas pieauga ar katru mirkli.
Vai pats olimpiādes darbs bija viegls? Izpildīji visu?
Reinholds. Bija diezgan viegls, bet viss nebija pareizi, tāpēc arī nav 1.vieta.
Laila. Nu ļoti viegls jau nebija, bet grūts arī ne. Es biju domājusi, ka būs grūtāk. Protams, es visu pabeidzu un pēdējās divās minūtēs pārbaudīju darbu.
Anete. Centos, cik spēju, nesteidzos un pildīju uzmanīgi, taču jau tad sapratu, ka latviešu valodā darbs man ir veicies labāk.
Kā pats vērtē savu izdarīto?
Reinholds. Es domāju, ka būšu uzrakstījis labi.
Laila. Kad nodevu darbu, man likās, ka izdarīju visu, ko varēju. Protams, atcerējos, ka esmu pieļāvusi dažas mazas kļūdiņas, tomēr par to galvu nelauzīju, kas izdarīts – izdarīts!
Anete. Uzskatu, ka varēju labāk .
Vai ar uzzinātajiem rezultātiem esi apmierināts?
Kā tev šķiet, kāpēc tie ir tieši šādi?
Reinholds. Labi, ka dabūju vismaz 3. vietu. Kā jau teicu, viss jau nebija pareizi.
Laila. Esmu daļēji apmierināta ar rezultātiem. Protams, ka gribējās iegūt 1.vietu, bet nedabūju.
Esmu kaut kur pa vidu. Latviešu valodas daļa bija o.k., bet literat. daļa mani iegāza. Turklāt 8. klases olimpiādē bija liela konkurence.
Anete. Biju patīkami pārsteigta! Tas tagad man ir kā stimuls, lai nākamgad startētu vēl labāk.
Vai tu vēlētos nākamgad piedalīties atkal? Kāpēc?
Reinholds. Ja vācu valodas olimpiāde būtu arī 9. klasē, tad vēlētos.
Laila. Jā, es labprāt piedalītos vēlreiz. Tikai nedaudz vairāk jāgatavojas, ja es gribu dabūt augstāku rezultātu.
Anete. Jā, noteikti. Tas taču man pašai nāk tikai par labu. Un tas taču ir pagodinājums pārstāvēt skolu.
Ja tev būtu vēlreiz jāpārstāv skola, ko tu darītu citādāk?
Reinholds. Es mācītos vēl vairāk un censtos visu uzrakstīt vēl labāk.
Laila. Nē, neko. Varbūt vienīgi mazāk uztrauktos, tas traucē koncentrēties.
Anete. Vairāk ticētu saviem spēkiem, nešaubītos par sevi.
Bet, sagaidot 2004. gada Ziemassvētkus, nācās saskarties ar ne vienu vien pārsteigumu- cik gan radoši ir mūsu skolotāji un, protams, bērni.
1.A. un 1.R. klases ar sk. Agnesi un sk. Ritu svētkus svinēja kopā ar vecākiem, viņus pārbauda ar dažādu rotaļu palīdzību un liekot aktīvi piedalīties spēļu gaitā. 1.R. klasē vecāki katrs iededza svecīti un izteica vēlēšanos nākamajam gadam, jo tika atzīmēta arī Jaunā gada tuvošanās. Līdzīgi 6. klase vakarā ar sk. Egitu - ģimenēm bija sevi jāprezentē ar priekšnesumiem - te ar spēlēm, te ar pašsacerētiem dzejoļiem, kas nu kuram ienāca prātā.
3.S. un 3.I. klases svētkus svinēja kopā. Galvenā tēma pašam klases vakaram bija ārpusskolas nodarbības. Bērni sniedza muzikālu koncertu ar plašu instrumentu klāstu - klavieres, klarnete, trompete, vijole. Klases sportiskie zēni Aksels un Niklāvs iepazīstināja klasesbiedrus ar saviem sasniegumiem basketbolā.
Bet 8. klase ar sk. Solvitu vecākiem parādīja pavisam vienkāršu priekšnesumu, kura laikā skolēni izrādīja negaidītu oriģinalitāti, taču tas neizjauca jautro un sirsnīgo atmosfēru.
Šo klašu pasākumi notika skolas telpās, bet bija dažas klases, kuras devās izbraucienos. Piemēram, 2. klase ar sk. Signi devās uz boulingu, ko viņiem bija sarūpējis Ziemassvētku vecītis- visiem tas bija liels pārsteigums. Bērniem, kuri spēlēja pirmo reizi, tas ļoti patika, un viņi labprāt brauktu vēl.
Pirms 4.klases (sk. Sandra Legzdiņa) Rūķu skolas rūķu apmācības, kur katram kārtīgam rūķim jāvalkā rūķu mice un jālasa pasakas par citiem rūķiem (tiesa gan, kā jau vēl maziem rūķēniem, tika lasīts priekšā), ceturtie brauca uz Inčukalnu, vēlāk devās piknikā kopā ar vecākiem.
Taču dažiem nepaveicās.. 7. klase vēlējās izbaudīt ziemas priekus uz kalna, bet slikto laika apstākļu dēļ tas neizdevās.
Kopumā, intervējot skolotājus un skolēnus, visi bija ļoti atsaucīgi, izņemot dažus, kuri laikam neizprot Ziemassvētku radīto kopības un prieka atmosfēru, bet mums visiem ir paveicies, ka spējam iepriecināt citus ne tikai ar dāvanām!
Tālrunis: 7937884
E-pasts:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Interneta atdrese: http//www.gt97.lv
2005./marts
Jaunumi
Nedēļas izteiciens
Lasīšanas stundā. - Bērni, skatieties, te attēlots Latvijas himnas autors! - Jā, Baumaņu Edgars - ar lepnumu saka 2. klases Edgars.
Bruno nobrāž Dāvim roku. Dāvis kliedz: "Vecomamm, man Bruno mizu norāva!"
