top of page

JAUNUMI & NOTIKUMI

2017./18.m.g.

 

Sveicam!

Ķekavas novada matemātikas olimpiādē

3. vieta

Gretai Grīnbergai 5. klase

Atzinība

Kārlim Eglem 7. kl.

Kalvim Lazdiņam 7kl.

Paldies skolotājām 

Andai Knospiņai un Egitai Heislerei!

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

2018. GADA 20. FEBRUĀRĪ

Vai “Nameja gredzens” ir patriotiska filma?

Latvijas 100-gades filmas

Latvijā runā par jauno latviešu filmu, kura tika radīta par 2,5 milj. eiro. Tas ir liels solis Latvijas kinomākslā. Manuprāt, Latvija nebija uztaisījusi nevienu “ īsti labu filmu. Iepriekš visjēdzīgākā šķita “Rīgas sargi”. Tā ir patriotiska filma latviešu valodā.  Manas domas pirms filmas nebija īpaši pozitīvas par Latvijas kino, un es paredzēju, ka būs atkal kaut kāds puspabeigts darbs ar īsti nesaprotamu domu. Kad noskatījāmies, biju diezgan pārsteigs. Necerēju ieraudzīt neko tik labu. Filma bija fantastiska. Manuprāt, tas ir kas neatkārtojams un, veidojot nākamās Latvijas filmas, vajadzētu ņemt kā piemēru šo filmu.   Raugoties uz “Nameja gredzenu” no kritiķu skatapunkta, beigas izdevušās dramaturģiski pārdomāti - tā kino kritiķe Kristīne Simsone. Viņai sķiet, ka tā ir  veiksme. Daži cilvēki ir piesējušies par šādām lietām: “Kas tā par 30 min. airēšanos no Zemgales līdz Sāremai?” Manuprāt, šie cilvēki piesienas bezjēdzīgi par ģeogrāfiskajiem un vēsturiskajiem faktiem. Filmas ir veidotas, lai būtu interesanti. Šaubos, vai būtu interesanti rādīt, kā kāds zemgalis airējas ar laiviņu dienu līdz Sāremai.  Citi runā par tiesībām: “Vai filmas autoriem bijušas juridiskas un, galvenais, morālas tiesības uzņemt šo patriotisko grāvēju tīrā angļu valodā?” Manuprāt, viņi lieki piesienas. Kāpēc lai šo filmu nevarētu uzņemt angļu valodā, lai varētu vieglāk parādīt to citās pasaules zemēs? Te ir runa par peļņu.  Šī bija ļoti vienreizīga filma, ceru, ka šis kinodarbs palīdzēs attīstīt Latvijas kinomākslu. Artūrs 7.kl.

Pagājušajā gadā tika uzņemts daudz jaunu latviešu filmu. Janvārī pirmizrāde bija režisora A. Graubas spēlfilmai “Nameja gredzens”. Mūsu klase devās uz kinoteātri “Forum Cinemas”, lai to kopīgi noskatītos.  Filmā attēloti notikumi 13. gadsimtā – laikā, kad vācu krustneši iekaroja zemgaļu, latgaļu un kuršu apdzīvotās zemes. Tika noindēts Zemgales valdnieks Viesturs. Viņš pirms nāves savu gredzenu atdeva Namejam un novēlēja viņam valdīt pār Zemgali. Krustnešu valdnieka nodoms bija iegūt gredzenu un pakļaut zemgaļus, taču ļaudis izdomāja veidu, kā iebrucējus apmuļķot.Tērpi, manuprāt, bija ļoti labi un vēsturiski. Arī mūzika un skaņas efekti bija labi. Tikai kauju laikā bija grūti saprast, kas ar kuru tēlu notiek, jo darbība norisinās ļoti ātri. Manuprāt, latviešu kino industrijā šis ir liels solis. Filmai pat ir piesaistīti ārzemju aktieri. Tās oriģinālvaloda ir angļu, jo autori to vēlas padarīt starptautiski pazīstamu. Kino kritiķe Kristīne Matīsa filmu vērtē pozitīvi. “Latvijas filmu nozares vitalitātei un azartam tādi pārgalvīgi puiši ir nepieciešami – bez viņiem būtu garlaicīgāk,” viņa saka par filmas autoriem. Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: ”Šis ir unikāls projekts latviešu kino pieredzē gan sava vēriena, gan ambīciju ziņā. Šāds kino pēdējos gados nenoliedzami ir populārs pasaulē.” Filmas režisors A. Grauba saka, ka filma nav vēsturisku notikumu rekonstrukcija, bet gan leģenda. Es domāju, ka šī filma ir patriotiska. Lai gan  nav  precīzi vēsturisku notikumu, tā skatītājam liek just lepnumu par mūsu zemi un senčiem. Mēs zinām, ka arī patiesībā notika ilgas un grūtas cīņas starp zemgaļiem un krustnešiem. Arī šodien mums, visiem latviešiem, jādomā par to, kā neatdot mūsu zemi iebrucējiem. Kalvis 7.kl.                  

Kad uzzināju pirmo reizi par šo filmu, biju pārliecināts, ka “Nameja gredzens” noteikti  jāredz. Pirmās domas, kuras dzirdēju par filmu, bija negatīvas, bet vēlējos redzēt to un tikai pēc tam spriest.  Biju gaidījis, ka tiks parādīts vairāk zemgaļu dzīvesveids. Manuprāt, šī filma nav tikai leģendas par Nameja gredzenu atveidojums, bet gan vairāku leģendu apvienojums. Tas gan derētu tiešām ārzemniekiem, kuriem arī ir domāta, jo ir angliski, kas arī ir gudri. Vai ir kāda filma, kas parāda Latvijas vēsturi arī citām valstīm? Kārlis K. 7. kl.

Pirms redzēju šo filmu, man likās, ka būs kas daudz citādāks. Es nebiju gaidījusi tik ekspresīvu un krāšņu filmu. Man tā ļoti patika. Vienīgais - savādi, ka režisors un producenti izdomājuši, ka Zemgale atrodas pie Baltijas jūras ar pusstundas airējumu līdz Sāremā. Taču pirms noskatīšanās redzēju mazu momentu no raidījuma ,,Kino šoks”, kur teica, lai mēs negaidām to, ka šajā filmā viss būs vēsturiski un ģeogrāfiski pareizi. Man liekas, ka tā ir patriotiska, jo parādīts mūsu zemes spēks, ka mēs esam tauta, kura labāk stāvus mirst, nekā uz ceļiem dzīvo. Lai gan bija daži brīži, kad mūsu pašu cilvēki nodeva savējos. Tas nedaudz radīja to izjūtu, it kā mēs būtu nodevēju tauta. Kopumā man ļoti palika atmiņā šī filma labā nozīmē. Līna 7.kl.

Filma “Nameja gredzens”, manuprāt, ir viena no labākajām latviešu veidotajām filmām.  Filmā noteikti ir parādīta šī vēsturiskā leģenda, bet, protams, tur nav viss raksturīgais 13.gadsimtam. Tas šokē ļoti daudz vēsturniekus. Toties es vēlētos, lai tur būtu bijis kāds neliels paskaidrojums, kādēļ šis noslēpumainais gredzens bija tik nozīmīgs krustnešiem. Atbilstoši leģendai te ir tas, ka labie ir labi, sliktie ir slikti (labie - zemgaļi, sliktie - krustneši). Protams, ka labie uzvar sliktos, bet ne uzreiz un tikai pēc vairākiem sarežģījumiem. Šīs filmas noslēguma ainas ir ļoti labi dramaturģiski pārdomātas un izdevies gājiens. Bet vienalga, cik šī filma ir labi izdevusies un izdomāta, tā, manuprāt, nav Latvijai patriotiska filma, jo oriģināli šī filma ir filmēta tīrā angļu valoda, un tur nepiedalās tikai un vienīgi latviešu aktieri. Patriotisma šajā filmā, pēc manām domām, nav. Bet neņemot to vērā, “Nameja gredzens” ir ļoti labs konkurents dabūt titulu kā visvairāk skatītākā filma - tāpat kā “Sapņu komanda 1935”. Kate 7.kl.

Šī filma ir patriotiska, jo kāzās tika izmantoti latvju tautastērpi, tradīcijas. Un pēdējā kaujā visiem bija Nameja gredzeni. Man šī filma ļoti patika, tāpēc ka sižets bija ļoti interesants. Matīss 7.kl.

Es uzskatu, ka šī filma ir patriotiska, lai gan arī ir daudz izskanējis, ka tā nav vēsturiski un ģeogrāfiski pareiza, bet, kā režisors un producents ir teikuši, – tā ir ,,leģenda”. Manuprāt, filmas mērķis ir parādīt latviešus kā stipru, varenu tautu, ar spēcīgu brīvības garu, kurš virmo ikvienā.  Ir arī teikts, tā vairāk ir ,,reklāmfilma” par Latviju, kuru lieliski papildina  komponista Riharda Zaļupes mūzika, kā arī krāšņi un iespaidīgi tērpi. Man ,,Nameja gredzens”  ļoti patika. Īpaši noslēguma ainas, kurās ikkatram izkala gredzenu, un cilvēki spēja būt vienoti, par spīti tam, ka bija arī daži nodevēji (bet nu ne vienmēr viss ir tikai labs vai slikts).  Elizabete 7.kl.

Izlasot abas recenzijas, es vairāk piekrītu Kristīnes Matīsas teiktajam - viņa argumentēti raksta, kas filmā bija labs, kas ne visai un ka filmā mērķis tika sasniegts, jo filmas veidotāju mērķis nebija vēsturiski precīzs atainojums.  Man pašam filma ļoti patika. Tas noteikti man netraucēja baudīt filmu, kurā ļoti labi parādīta patriotisma ideja. Mani tā ļoti uzrunāja. Vienīgi varēja būt latviešu valodā ierunāta, bet tas saprotams, ja filmu grib izrādīt starptautiski. Neklausoties pārgudros kritiķus, no savas puses iesaku visiem aiziet uz šo filmu. Mana recenzija ir īsa - filma ir kvalitatīva, ar labiem aktieriem un izcilu mūziku, kā arī intriģējošu sižetu. Man patika filma par cilvēkiem, kuri pretojās lielvarai. Orests 7.kl.

Paldies tev, ziema!

Sporta stunda Riekstu kalnā

Gaidīju jau ilgi. Pati ļoti sen nebiju slēpojusi, tāpēc bija vēl aizraujošāk, kad kopā ar klasesbiedriem mācījāmies to darīt. Sākumā pa iesācēju kalnu, pēc tam jau – pa lielo! Protams, bija arī mazliet bailīgi. Diena bija lieliska! Elizabete 7.kl.

Es pēdējo uz slēpēm biju 7 gadu vecumā, Pat zābakus uzvilkt bija grūti. Sākumā manējais bija iesācēju kalns. Tad jau arī lielais man likās pa spēkam. Jaunais pacēlājs bija ļoti ērts. Sanāca gan uzbraukt ģimenei ar bērnu, un tad slēpošanai metu mieru. Līdz nākamajai reizei. Kalvis 7.kl.

Tas bija ļoti, ļoti jauki. Man bija tas gods pamācīt savas klases meitenes slēpot, un jāsaka, ka viņām ļoti labi sanāca. Sadūšojāmies doties arī uz lielo kalnu. Pasākums bija tiešām labs. Kaut sanāktu vēl kāda reize. Kate 7.kl.

Man patika un vienmēr ir paticis. Bija gan mazāk tādu, kuri slēpo, bet tāpat bija jautri. Matīss 7.kl.

Viena no manām mīļākajām skolas tradīcijām ir braukt uz kalnu vizināties ar ragaviņām vai slēpot. Šogad man bija īpaša reize, jo es pirmo reizi mūžā slēpoju. Sākumā bija bail, taču tad jau brīvi laidos lejā. Sajūta bija lieliska! Līna 7.kl.

Pirmo reizi šogad braucu uz kalnu bez vecākiem. Tas bija jautri, jo varēju izvēlēties trases, kuras gribēju. Patika būt kopā ar draudzenēm. Patika svaigās un tukšās trase, jo varēja ātri braukt lejā, nebija rindu. Vēlos šo jautrību atkārtot. Alise 6.2 kl.

Man nepadodas slēpot, braucu ar ragaviņām. Riekstu kalnā – pirmo reizi. Ja nākamgad atkal brauksim, tad gan slēpošu. Es būtu laimīgs, ja mēs vēl šogad turp aizbrauktu. Iesaku tur pabūt katram. Mārcis 6.2 kl.

Mūsu bariņš – es, Agnese, Alise un Marta- kopā slēpojām un snovojām. Kopā atpūtāmies. Bija jauki. Marsela 6.2 kl.

Šļūkt ar kameru no kalna bija ļoti jautri. Nekad nebiju tik ļoti izpriecājusies ziemā. Nekad nebiju bijusi arī Riekstu kalnā. Domāju, ka tas ir mazs, izrādījās – liels! Monta 6.2 kl.

Braucām ar kamerām. Bija jautri braukt kopā ar Mārci, Artūru, Mārtiņu un Markusu. Man gan bija daudz zilumu pēc mūsu uztriekšanās cits citam. Nākamgad mēģināšu slēpot, ko pagaidām nedaru. Tiešām paldies tev, ziema! Ričards 6.2 kl.

Iepriekšējā gadā biju slima un netiku uz Riekstu kalnu, un man bija ļoti žēl. Neslēpoju, bet man tāpat bija ļoti jautri.  Atgriezos it kā bērnībā, kad braucu ar ragaviņām. Paldies mūsu skolai par šo iespēju baudīt ziemas priekus. Laura 6.2 kl.

Ēnu diena 2018

Es Ēnu dienā ēnoju ģimenes ārstu praksi Baldonē. Lai gūtu priekšstatu par vispārējas apskates norisi, ārste to veica man - mērīja temperatūru, asinsspiedienu, pārbaudīja refleksus, acis, nosvēra un nomērīja. Es palīdzēju ārstei darīt tehniskas lietas - dozēt dezinficējošu līdzekli, šķiroju un sadalīju pa mapītēm asinsanalīžu rezultātus, informēju pacientus, uz kuru kabinetu jāiet. Sapratu, ka ārsta darbs ir grūts un atbildīgs. Ir ļoti ilgi jāmācās un ļoti daudz jāzina, jo ārsta rokās ir mūsu veselība. Anna 5.kl.

Sākumā mums bija lekcija par Ginta Budes modes skolu. Mums stāstīja, ka šajā skolā notiek apmācības Tērpu demonstrētāju studijā vairākos līmeņos, piedalās tērpu mākslinieki, apģērbu dizaineri, grima mākslinieki, horeogrāfi, frizieri un citi. Lekcijā teica, ka svarīgi bērnībā ir staigāt ar taisnu muguru - tas var ietekmēt muguras veselību vecumdienās.

Pēc lekcijas devāmies uz zivju fabriku „Kaija’’. Tā bija liela iekārta, paredzēta zivju pārstrādei, izvietota pa četriem stāviem. Gids mums parādīja, kā iekārta darbojas. Cehā strādāja daudzi cilvēki, veicot darbus ar rokām. Man ļoti patika šī ekskursija. Bija interesanti klausīties par darbu fabrikā un iepazīties ar zivju ražošanas procesu. Anna Sofija 5.kl.

Kad atradu mūziķa sludinājumu Ēnu dienas vietnē, es momentā pieteicos. Man atbildēja, ka varēšu ēnot mūziķi Ainaru Šablovski no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas.

 Jau plkst. 7.00 biju Mūzikas akadēmijā. Man ar Ainaru Šablovski, rektoru, divām studentēm un divām rektora ēnotājam vajadzēja braukt uz Rēzekni, pēc tam uz Daugavpili. Brauciena laikā es gan izgulējos, gan nobaudīju skaisto Latviju ziemā.Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā Ainars gāja uz zāli sagatavot visu  prezentācijai, studentes gāja iedziedāties, mani ar rektora “ēnām” aizveda parādīt skolu. Tad mēs devāmies uz Daugavpils Universitāti, kur atkal prezentācija, protams, otrreiz nebija tik interesanti. Mājās nokļuvu 21:00. Vecāki ar māsu atbrauca 23:00. Stāstīju par savu dienu vecākiem līdz pusdivpadsmitiem. Daniels 5.kl.

            Es un Ričards bijām pie manas mammas māsas Baibas. Viņa mums parādīja 2 trenerus. Viens bija vieglatlētikas - Toms. Viņš mums atļāva izgudrot 2 spēles, un es izdomāju kaut ko līdzīgu stafetei. Ričards - spēli “Karogi”. Pēc tam gājām pie baseina treneres. Tur bija mūsu draugs, kurš piedalījās treniņā (kā Lazars). Mums iedeva dāvanas. Domāju, ka arī nākamgad iešu pie Baibas, jo viņa teica, ka varbūt brauksim uz Rīgu pie treneriem.  Dzintars 5.kl.

Ēnu dienā devos iepazīt ārsta profesiju uz Rīgas 1. Slimnīcu. Mana mamma ir Ginekoloģījas nodaļas vadītāja, tāpēc varēju izstaigāt daudzas vietas. Sākumā devos uz labparaskopijas operāciju, kurā rādīja visu televizorā. Bija ļoti interesanti un aizraujoši. Pirms operācijas ļoti uztraucos, ka kļūs slikti vai noģībšu .Redzēju arī, kā operē kaklu, muguru. Mamma parādīja katru orgānu - zarnas, aknas, taukus. Pirms katras operācijas ir jāuzvelk speciāls tērps un apavi, lai neienestu baktērijas, un operāciju laikā nekam nedrīkst pieskarties, ja nav cimdu. Man vajadzēja pārģērbties trīs reizes. Man ļoti patika, bet zinu, ka par ārstu nestrādāšu. Loreta 5.kl.

Šogad es izvēlējos neēnot, bet braucu uz skolu, lai satiktu modeļu skolas skolotāju no “Ginta Budes modeļu skolas”. Man ļoti patika viņa stāstījums, jo vienmēr esmu gribējusi būt modele.

Pēc tam es un Anna Sofija devāmies uz zivju fabriku “Kaija”, uzvilkām baltus halātiņus, zilas čībiņas un baltas cepurītes. Es uzvilku trīs cepurītes, jo man ir ļoti gari un biezi mati. Man ļoti garšo zivis. Bet es nekad vēl nebiju bijusi zivju fabrikā. Tas man bija liels piedzīvojums. Redzējām kā tiek izgatavoti dažādi produkti no zivīm. Uzzināju, ka  fabrikā ir četri stāvi, un ir noteikts, kur katram cilvēkam ir jāstrādā. Blakus fabrikai bija mazs veikaliņš, kur varēja nopirkt ražojumus.

Man ļoti patika Ēnu dienas pasākumi. Marta 5.kl.

Es ēnoju Elmāru Tanni, kurš ir “Lulu picas” īpašnieks. Viņš stāstīja - ja tu kaut ko vēlies, tad par to sapņo un tiecies uz rezultātu. Vienmēr saklāj gultu no rītiem, jo tas ir dienas pirmais darbs. Pēc runas viņš mūs iepazīstināja ar virtuves strādniekiem. Šefpavārs mums demonstrēja, kā pareizi veidot picu un kā izveidot apaļu picu ar skaistiem metieniem gaisā. Mūs arī pacienāja ar šo gardumu. Tad bija neliela viktorīna, kur varēja dabūt picu bez maksas par pareizām atbildēm. Beigās katram iedeva diplomu. Bija ļoti interesanti un nevaru sagaidīt nākamo Ēnu dienu.  Mārtiņš 5.kl.

Es un Lazars ēnojām Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi un pētnieku Jāni Veliku. Apskatījām visu institūtu, vērojām, kā Jānis veido jaunas zāles. Arī mums atļāva uztaisīt eksperimentu ar visādām vielām, un mēs veicām pētījumus, kuru rezultātus pierakstījām. Beigās Jānis mums atļāva paspēlēties ar šķidro slāpekli un ar sauso ogļskābo gāzi. Hugo 5.kl.

Sākām ēnot plkst.11:00 no rīta. Mācījāmies par monikulām un par hromotogrāfijām. Mums lika atrast katram sķīdumam blīvumu - tas bija ļoti interesanti.Mums ļāva eksperimentēt ar sauso ledu - ielikām tomātus pie sausās ledus, un tie sasala tā, ka bija jāšķaida ar āmuru.

Šīs profesijas plusi ir ļoti interesanti, mīnusi - daudz jāmācās un ir ļoti bīstami. Man ļoti patika tā diena! Jānis ir Hugo onkulis. Lazars 5.kl.

Es ēnoju savu omi. Viņa strādā” Rīgas satiksmē” par arhivāri. Nekad nebiju bijusi kādā arhīvā vai birojā. Šī diena pagāja ļoti ātri un interesanti. Kad man parādīja, kādi papīri kur stāv, tad sašķiroju šoferu grāmatiņas. Tas nebija garlaicīgi. Pirms Ēnu dienas nezināju, par ko mana ome strādā, tādēļ man bija interesanti. Patrīcija 5.kl.

Ēnoju savu tēti - viņš ir vadītājs uzņēmumam, kas sniedz jūras, sauszemes un gaisa kravu transporta pakalpojumus. Uzņēmuma nosaukums ir “Greencarrier Latvia”. Darba vietā es biju no plkst. 08:00-14:00. Gan skatījos, kā mans tētis strādā, gan strādāju arī pati - arhivēju dokumentus. Sākumā tas bija interesanti, bet vēlāk kļuva mazliet garlaicīgi, jo es to darīju ļoti ilgi. Atbildīgākus darbus man šoreiz neuzticēja. Man ļoti patīk vieta un ēka, kurā strādā mans tētis - tā skaista un gaumīgi iekārtota. Pavisam netālu atrodas Daugava un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tēta darba vietā darba zonā darbinieki ir sadalīti divās pusēs. Vienā ir darbinieki, kuri ir atbildīgi par kravu importu, otrā - par kravu eksportu. Es mēģināju iepazīt abu pušu ikdienas darbus.

Pēc tam, kad bija pabeigti darbi, es, tētis un viņa kolēģi devāmies pusdienās. Tad es arī uzzināju, kādas ir pusdienas ar klientiem un kāda ir biznesa pusdienu etiķete.

Man ļoti patika ēnot manu tēti, jo viņa darbs ir interesants un nav vienmuļš. Greta 5.kl.

Ēnu dienā es ar Annu Pumpuriņu bijām pie mana ģimenes ārsta. Ārsta prakse atrodas Baldonē. Vispirms mūs iepazīstināja ar visiem darbiniekiem - reģistratoru, diviem ārsta palīgiem un pašu ģimenes ārstu. Vakarā ieradās arī apkopēja. Mums parādīja darbarīkus, kā ar tiem strādā. Piemēram, kā skatās, vai dzimumzīmes ir normālas, kā strādā refleksi. Man liekas, ka ģimenes ārsts ir interesanta profesija, bet es tādu negribētu, jo ir ļoti daudz jāmācās. Undīne 5.kl.

Pagājušajā gadā biju ēnot pavāra profesiju, bet šogad 14. februārī ar Agnesi braucām uz Latvijas Televīziju. Vispirms mums pastāstīja par televīzijas programmām, uzzināju arī noteikumus, kas ir jāievēro. Daži darbinieki iepazīstināja ar sevi un pastāstīja nedaudz par savu profesiju. Pēc tam iegājām telpā, kurā filmē TV3 ziņas, “Bez tabu” un laika ziņas. Bijām arī Star FM radio un redzējām, kā montē video. Es un vēl divas meitenes bijām pie TV3 ziņu producentes Anitas Braunas, uzzināju, kādi plusi un mīnusi ir šim darbam, kuri mācību priekšmeti jāzina darba veikšanai un kāds ir viņas ikdienā veicamais darbs. Ēnojot pavadīju sešas stundas, bet laiks pagāja ātri. Man ļoti patika klausīties un uzzināt daudz ko jaunu, bet šaubos, vai kļūšu par producenti. Marta 6.kl

Es un Mārcis ēnojām Uldi Videnieku - viņš ir atbildīgs par kravas auto aizbraukšanu un atbraukšanu  Devāmies uz kravas auto detaļu ražotni un veikalu. Man patika apskatīt lielās detaļas un sēdekļus. Pēc tam braucām uz vietu, kur Uldis strādā. Mums rādīja, kā remontē kravas auto. Tas  man bija liels pārsteigums. Ļoti patika, ka dabūjām izvizināties ar lielo mašīnu - tie bija divi veidi. Pirmajā skatījāmies, kā jāliek ir lielā piekabe, un otrajā pašiem vajadzēja iekraut mazākā auto. Pēc „smagā” darba devāmies paēst. Es ceru, ka būs vēl šādas interesantas ēnošanas dienas! Mārtiņš 6.1 kl.

Izdomāju iet ēnot sporta skolā. Man agrāk bija saistības ar to, jo trenējos vieglatlētikā. Ēnošana sākās plkst. 13:20 un notika jaunajā skolā (blakus mūsējai).Pirmais bija vieglatlētikas treneris. Treniņš notika 1. klases bērniem, un mums pat ļāva izdomāt viņiem uzdevumu. Kad stāstīju, kas ir jādara manā uzdevumā, bērni visu laiku skaļi runāja. Tagad es saprotu, kā jūtas skolotāji. Ir grūti pārkliegt bērnus, kuri nepārtraukti runā, bet uzdevumu viņi izpildīja. Es jutos kā treneris. Tā bija ļoti interesanta un dīvaina pieredze, bet par treneri es gan nekļūšu. Šī gada Ēnu diena īpaši patika, tāpēc ka es biju ar draugu, varēju izdomāt uzdevumu un iejusties trenera ādā. Ričards 6.2 kl.

 Nākotnē es vēlos kļūt par interjeru dizaineri, un tas mani tiešām interesē. Tāpēc es domāju, ka modes stiliste būs vislabākais no visiem priekšlikumiem. Paldies skolotājai Solvitai, ka sarunāja ne tikai man, bet arī daudziem citiem bērniem labas profesijas, ko ēnot. Satikāmies “Galerijā Centrs” kafejnīcā un stundu sarunājāmies. Es uzzināju daudz ko jaunu par mācību iestādēm, kurās varētu mācīties. Vēlāk devāmies uz Modes muzeju, kurā bija ļoti daudz 17.-19.gs. apģērbu. Es biju pārsteigta, kad, sarunājoties un spriežot, kuri apģērbi patīk visvairāk un kuri ne, manas un stilistes domas sakrita. Vēlāk mums iedeva testa lapu, ko aizpildot varēju uzzināt, kurš modes stilists tu esi. Man tika Īvs Senlorāns, un viņa apraksts ir ļoti līdzīgs manam. Es arī koncentrējos uz sīkām detaļām un greznību. Vēlāk mēs piemērījām drēbes. Tur bija svārki ar apakšsvārkiem bez metāla turētājiem un ļoti gari cimdi.  Saku godīgi - es varētu valkāt visu no tā, tikai ne cimdus. Kopumā diena man ļoti patika, es uzzināju to, ko vēlējos. Laura 6.2 kl.

Šajā dienā es ēnoju tehnisko direktoru firmā „Expand”. Firma nodarbojas ar kravas pārvadāšanu. Tajā ir vairāk nekā simt smagās mašīnas.Braucām uz bāzi. Tā ir vieta, kur atrodas visas smagās mašīnas. Tur tehniskais direktors mācīja, kā pielikt piekabi, un izvizināja ar smago mašīnu. Dienas turpinājumā mēs braucām pie dažiem viņa klientiem.

Man šī diena patika. Profesija ir interesanta, bet es tomēr to neizvēlētos. Mārcis 6.2 kl.

Šoreiz biju ēna skaistumkopšanas salonā ,, Love my life’’ vairākām profesijām -kosmetologam, frizierim, manikīram, pedikīram, masierim un administratoram. Ēnoju kopā ar klasesbiedreni Marselu. Sākumā iepazināmies ar vadītāju un administratoru. Administratore mūs iepazīstināja ar speciālu programmu. Manikīre mums uztaisīja speciālu parafīna vanniņu. Rokas ielika plastmasas maisiņos un uzlika speciālus cimdiņus. Pēc 10 minūtēm tos varēja ņemt nost - rokas kļuva ļoti maigas, tās sasmērēja ar krēmu un eļļu. Man arī uzlika uz viena naga uzlīmi. Friziere mums parādīja matu krāsas. Uzzināju, ka krāsu tumšumu un gaišumu var atšķirt pēc skaitļa, piemēram, ka 10 ir pati tumšākā krāsa, bet 0 pati gaišākā. Mēs  izmazgājām vienai otrai matus. Kosmetoloģe mums pastāstīja, ko īsti dara. Viņa man patika visvairāk no visām profesijām, tāpēc ka tā  ir ļoti meitenīga un iztēles pilna. Masiere stāstīja pa masāžas veidiem, iedeva pasmaržot eļļas un uzminēt, kas tā pa smaržu. Man šķiet, ka šī ēnošana bija daudz interesantāka nekā pagājušā gada. Varbūt nākotnē gribētu kaut ko saistītu ar šīm profesijām. Monta 6.2 kl.

Mani ieinteresēja uzzināt vairāk par televīziju un cilvēkiem, kas tur strādā. Tādēļ izvēlējos ēnot Anitu Braunu TV3. Tā kā pagājušajā reizē ielūkojos fotogrāfa ikdienas dzīvē, šogad gribēju iepazīt ko citu. Šī Ēnu diena tika ļoti labi noorganizēta. Vadītāji bija parūpējušies par to, lai nevienam nebūtu garlaicīgi, lai katrs atrastu sev nodarbi. Darbinieki pastāstīja, ka uzņēmums nav atbildīgs tikai par saturu, ko rāda televizorā, bet arī ir radījis dažādus interneta portālus, kuros var aplūkot pārraides un ziņas. Uzzināju daudz ko jaunu, par ko iepriekš pat nebiju domājusi. Man vislabāk patika ekskursija pa uzņēmuma telpām. Nebūtu domājusi, ka tur strādā tik daudz cilvēku. Visinteresantāk bija aplūkot ziņu studijas, kur arī varējām uzņemt bildes. Ļoti jautri bija pabūt vietā, kur filmē laika ziņas. Nekad agrāk nebūtu iedomājusies, ka tā tās patiesībā uzņem. Vēl mūs izveda caur TV3 kanāla telpām, kur viena no moderatorēm iepazīstināja ar to, kā tiek nolasīts teksts un kā ir filmēti raidījumi. Anita Brauna mūs ļoti plaši iepazīstināja ar saviem darba pienākumiem un grafiku. Ja kaut kas bija neskaidrs vai radās vēlmes ko uzzināt, uzdevām jautājumus. Uzzināju, ka ir ne tikai jāstrādā pie datora, bet arī jādodas ārā, lai sagaidītu un palīdzētu žurnālistiem. Vēl ļoti jautri likās, ka tika dota iespēja sagrupēties komandās, sadalīt tekstu un uztaisīt savas ziņas īstajā TV3 studijā.

Varējām vairāk iepazīt uzņēmumu un redzēt, kā strādā moderatori, redaktori, žurnālisti un citu profesiju pārstāvji. Šķiet, ka šie ir vieni no interesantākajiem darbiem, ko ēnot. Es noteikti visiem iesaku apmeklēt šo uzņēmumu un visu procesu redzēt savām acīm! Agnese 6.kl.

Es, nokļūstot šajā  vietā, nezināju, ka tā vispār tur atrodas, jo, braucot garām daudz reižu, neesmu to ievērojis. Ienākot sapratu, kas te ir. To nodeva lielās kannas ar smagās tehnikas eļļu. Tas mani iepriecināja. Mums, tas ir, man, Kārlim G., Markusam un Artūram, pastāstīja par darāmo -  bija jāsaliek kastes uz paletes un jāceļ ar griestu ceļamkrānu motorbloki. Iepriekš iedeva  izmēģināt, kā tas strādā. Tas bija kā videospēlē, bet interesantāk. Sākot celt, es kontrolēju ceļamkrānu, bet Markuss precizēja. Bija sajūta, ka sanāca labi. Mēs samainījāmies. Markusam bieži samisējās, un nācās turēt, cik vien jaudas, lai svarīgā detaļa kaut kur neaizlidotu, jo Markuss piespieda pogu dziļi, un tad viss notiek daudz ātrāk. Pēc tam atnāca Kārlis. Mums gāja ātri. Pēc visu detaļu salikšanas palikām bez darba un sākām spēlēties. Viens pieķērās pie ceļamkrāna āķa, otrs  piespieda pogu, lai celtu āķi. Tas bija smieklīgi. Veicām dažus pasūtījumus, iedeva anketu, un bija jāatrod detaļas. Visas bija blīvju komplekti, bet dažas skrūves. Visi bijām apmierināti. Arī darbiniekiem patika mūsu apmeklējums. Tad mēs uzdevām pāris jautājumu un laimīgi aizgājām. Kārlis T. 6.1 kl.

Šogad ēnoju animatoru. Vēlējos to ēnot tādēļ,  ka nākotnē ļoti gribētu par to kļūt. Organizācijas nosaukums ir ‘’AtomArt’’, un viņi ir radījuši multfilmu ‘’Kā lupatiņi mazgājās’’ u.c. Kad iegāju telpās, jutos apjukusi. Istabas bija krāsainas un mājīgas, un visi darbinieki bija ļoti jauki, bet vienalga jutos nobijusies, jo citi bērni bija vismaz 2 vai 3 gadus vecāki par mani, un visi bija kopā ar kādu pazīstamu. Bijām 10, mūs sadalīja  pa 5. Mani iedalīja grupā, kur daudzi jau ir mēģinājuši animācijas programmas un zināja daudz vairāk par mani. Mums ļāva tās pamēģināt. Tas man ļoti patika. Tad mūs iepazīstināja ar meiteni no Igaunijas, kas ir ir atbraukusi apmaiņas programmā un ar bilžu un papīra palīdzību animē reklāmu kādai bankai. Viņa mums parādīja, kā maina papīra figūru kustību un to fotografē. Tādā veidā savācot vairākas bildes un ieliekot tās īpašā programmā, nospiežot vienu pogu, bildes iet ātri uz priekšu, un izskatās, ka figūras kustas. Es vienīgā to pamēģināju. Es ēnoju pirmoreiz,  un man ļoti patika. Domāju, ka tiešām mācīšos animāciju. Tas ir diezgan sarežģīts un garš process. Varbūt nedabūsi daudz naudas, bet daudz apbrīnas. Alise 6.2 kl.

Mēs ar Montu ēnojām skaistumkopšanas salonā “ Love my life”, kur strādā mana mamma par frizieri. Kosmotoloģes  parādīja kabinetu, krēmus un aparātus, ar kuriem uzlabo sejas ādu, izstāstīja arī par vaksācijām. No šīm visām profesijām man vislabāk patika administratores. Man šī diena patika - tā bija interesanta un izglītojoša. Marsela 6.2 kl.

Es ar klasesbiedriem Markusu, Kārli un Artūru devāmies uz uzņēmumu “SIA AUTEX PERKINS”, kur remontē un taisa visa veida tehnikas motorus un to rezerves daļas. Ēnojām noliktavas pārzini Uldi Tīģeri. Sākumā likās - būs garlaicīgi, bet es varēju tīrīt detaļas ar smilšstrūklu un iecelt motorus kastē ar ceļamkrānu, kas ir vadāms ar pulti. Vēlāk mums pēc saraksta bija jāmeklē detaļas, jo šis uzņēmums veido interneta veikalu un tāpēc fotografē tās. Kad bijām pabeiguši, uzdevām jautājumus. Uzzināju, ka sākumā šis uzņēmums bija domāts automašīnu ievešanai Latvijā no Krievijas, bet tas neizdevās, tad šo uzņēmumu pārņēma Ulda Tīģera tētis, kas uzņēmumu pārveidoja. Man ļoti patika, jo bija ļoti interesanti un es pirmoreiz tīrīju detaļu ar smilšstrūklu. Kārlis G. 6.1 kl.

Šogad lieta bija tāda, ka man atteica 3 ēnu devēji, kurus es tiešām vēlējos ēnot, jo tas bija tas, kas mani visvairāk interesēja, - interjera dizainers, mākslinieks. Ēnoju aktieri Aināru Ančevski. Godīgi sakot, es nekad nevēlētos būt aktrise, tādēļ arī nebija nekādas vēlmes ēnot aktieri, bet tas bija vienīgais variants, kas man atlika

 Viss šis pasākums notika Latvijas Nacionālajā teātrī. Vispirms mēs, ēnotāji, devāmies uz lielo zāli skatīties mēģinājumu izrādei ,,Arī vaļiem ir bail”. Tā nebija interesantākā daļa šajā dienā, jo aktieri pārsvarā tikai dalīja tekstu pie galda un sarunājās diezgan klusi savā starpā, taču vēlāk, kad viņi mēģināja ar visām kustībām, tad bija tāda nedaudz savāda sajūta, jo tas bija daudz citādāk nekā tad, kad viss notiek pa īstam izrādes laikā. Devāmies arī ekskursijā pa teātri. Izstaigājām visas telpas – garderobes, atpūtas, rekvizītu, šuvēju, aktieru pulcēšanās telpas, visas zāles. Beigās uzdevām Aināram vairākus jautājumus par viņa dzīvi teātrī, sajūtām, domām. Viņš ar mums runāja ļoti brīvi un atbildēja godīgi uz pilnīgi visu. Tas bija ļoti jauki.

 Man ļoti patika tā daļa, kad ar Aināru devāmies ,,ekspedīcijā”, jo tas bija jautri, viņam ir laba humora izjūta. Īsti nepatika mēģinājums, jo bija garlaicīgi. Rezultātā nenožēloju to, ka ēnoju aktieri, jo patiešām uzzināju un redzēju daudz ko jaunu un interesantu.  Līna 7.kl.

Šogad, paskatoties Ēnu dienas mājas lapā, neatradu nevienu vakanci, kas man ļoti interesētu. Nolēmu pieteikties pats personīgi pie savas māsīcas Kristīnes, kas strādā Mākslas muzejā.Dienā mēs kopā gan lielākoties tikai pastaigājāmies pa muzeju, bet uzzināju nevis ļoti daudz, bet gan ļoti, ļoti daudz. Viņa stāstīja par vēsturi, rekonstrukciju, izstādēm, par vairākiem pasākumiem, darbinieku ikdienu. Izstaigājām kopā visus 7 muzeja stāvus, nokļuvu arī vietās, kur apmeklētājus parasti nelaiž.

Es šo dienu patiešām izbaudīju, lai gan to nevarētu saukt par ēnošanu, bet par ļoti padziļinātu ekskursiju. Ikreiz Ēnu diena, man šķiet, vēl interesantāka nekā iepriekš. Kārlis K. 7. kl.

Šogad ēnoju savu tēti, kurš ir SIA “Quinto Networks” valdes loceklis. Viņš pārsvarā iet uz sapulcēm un pārvalda virtuālās mašīnas un serverus. Dienas sākumā nekas īsti nenotika, līdz atnāca viens no kolēģiem. Viņam bija problēma ar tīkla komutatoru, kas atradās vienā istabā, bet vajadzēja tīklu vairākos kabinetos, un vienīgais veids, kā to atrisināt, bija izvilkt atklātu kabeli no komutatora līdz katram kabinetam, līdz atnāks tehniķis un ieliks sienās vadus. Es palīdzēju monitorēt datortīkla darbību ar “Youtube” palīdzību.

Pēc pusdienām braucām atpakaļ uz biroju un uzspēlējām galda tenisu līdz pusdienu pārtraukuma beigām. Tētim bija jāiet uz sapulci, bet, tā kā man nebija uzvalka, paliku  kabinetā un turpināju monitorēt datortīkla darbību. Pēc atgriešanās mans tētis ar vienu kolēģi diskutēja par to, vai gaisa sildītāji dedzina skābekli vai ne. Mans tētis teica, ka ne, bet viņa kolēģis pretāji - gaisa sildītāji dedzina skābekli. Beigās viņi nosprieda, ka nekādā būtiskā veidā sildītāji nededzina skābekli, jo tur nav kam degt. Līdz darbadienas beigām es turpināju monitorēt datortīkla darbību. Kopumā man šī ēnu diena patika un likās interesanta. Kārlis E. 7.kl.

Ēnoju Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus brigāžu atbalsta centrā “Krasts”. Šī bija lieliska iespēja uzzināt par darbu Neatliekamajā medicīnā. Mums parādīja visas telpas, kam tās domātas, un katrs darbinieks, kas tur strādā, rādīja, pastāstīja, ko dara. Pēc tam bija neliela prezentācija par viņu ikdienu. Tad  mūs aizveda uz Neatliekamās palīdzības mašīnu – pastāstīja, parādīja katru lietu, kas šajā mašīna atrodas. Gājām uz  apmācības zāli, uzdevām jautājumus, uzzinājām vēl par šo profesiju, iemācījāmies, kā sniegt pirmo palīdzību ārkārtas gadījumos, kā izmanto dažādus aparātus. Diemžēl likums neatļauj bērnus ņemt līdzi uz izsaukumiem, tas, manuprāt, būtu bijis ļoti interesanti. Vissvarīgākais, ko es no šīs Ēnu dienas ieguvu, bija redzēt cilvēkus, kas patiešām mīl savu darbu. Kate 7.kl.

Ēnoju bankas pasākumu organizatoru – Unu Umuli. Diena aizritēja ļoti ātri. Man ļoti patika tas, ka mums daudz ko ļāva darīt arī pašām. Sākumā vajadzēja salikt dāvanas pārējiem bankas ēnotājiem. Tad taisījām plakātus, pēc Unas veidotā saraksta nosūtījām e-pastus.

Pēc tam izstaigājām banku. Nekad nebūtu domājusi, ka tur ir arī sporta zāle, peldbaseins un trenažieru telpa. Iepazināmies ar Unas darba biedriem. Darbadiena pagāja visai aktīvi, jo, pa 10 stāviem visu laiku staigājot turpu šurpu, paspējām apsēsties, tikai pusdienas ēdot. Šī bija lieliska pieredze! Patiešām daudz ko mācījos gan no Unas, gan no viņas kolēģiem. Elizabete 7.kl.

Es devos ēnot personāla vadītāju Aiju Draudziņu no “SIA Lates Ltd” (“Lulū pica”), cerēdams, ka redzēšu un noklausīšos kādu darba interviju.  Ierados laicīgi (plkst. 9.00), mani sagaidīja Aija. Mūs iepazīstināja ar visiem darbiniekiem. Šajā picērijā bija arī direktore. Parasti direktores ir niknas, ar skaļu balsi, taču šī bija vissmaidīgākais cilvēks, kādu biju redzējis, pat darbinieki apgalvoja, ka viņa ir tāda vienmēr. Kad bija izstāstīts par iestādi, devāmies uz pašu picas ceptuvi. Mums bija iespēja izcept pašiem savu picu. Parādīja, kā izcept picu - pamētāja mīklu gaisā, kas bija ļoti interesanti, un ļāva izvēlēties sastāvdaļas un uzlikt tās pašiem. Tad, kad pica bija izcepta, mēs to apēdām. Tā bija debešķīga, un pašiem bija liels prieks.

Pēc picas notiesāšanas Elmārs (viens no trim uzņēmuma īpašniekiem) sāka mācīt, kā dzīvot. Viņš ļoti uzsvēra to, ka no rītiem vispirms ir jāsaklāj gulta. Man tas nešķita nemaz tik svarīgi, kā viņš to aprakstīja. Tad Elmārs atklāja, kā radās pati ideja par picēriju, kā pēc tam veicies. Visvairāk man patika tas, kā Elmārs guva ideju par picērijas dibināšanu - viņš ar ģimeni bija aizbraucis uz Toronto (Kanāda) un aizgājuši uz picēriju. Tur kāds picas cepējs uzmetis picas mīklu gaisā, apgriezies, noķēris picu un uzsmaidījis Elmāram. Tas bijis ļoti aizraujoši. Tāpēc viņa dzīves moto ir “dream big” (sapņo lielus sapņus). Tā arī neko neuzzināju par personāla vadīšanu, taču esmu ļoti priecīgs, ka aizgāju un to nenožēloju. Artūrs 7.kl.

Šogad ēnoju zobu tehniķi Mārtiņu Žagaru uzņēmumā “Baltic Dental Group”. Tur tiek izgatavoti zobu implanti un protēzes. Savu dienu sāku plkst. 9.00. Ražotne sastāv no vairākām istabām, kur katrs darbinieks dara savu darbu. Nezināju, ka zobu protēžu gatavošana ir roku darbs. Viss ar maziem urbīšiem un slīpmašīnītēm tiek rūpīgi izstrādāts ar 0,1 mm precizitāti. Šai profesijai ir arī daudz mīnusu – jābūt ļoti pacietīgam, nedrīkst būt neprecīzas, trīcošas rokas, var gūt traumas, jābūt gatavam kļūdīties. Bet ir arī daži plusi, kā, piemēram, laba alga, darbs gaišās, patīkamās telpās.

 Mārtiņš man daudz pastāstīja par šīs profesijas niansēm. Pēcpusdienā izgatavojām nelielu atslēgas piekariņu zoba formā. To darījām šādi – paņēmām keramikas zobu, pielīmējām tam klāt mazu plastmasas riņķīti, aiz kura varēs to piekarināt pie atslēgām, ielikām zobu ar riņķīti silikona caurulītē, pa virsu uzlējām karstumizturīgu pastu, kas sacietē ap zobu. Pagaidījām, līdz masa sacietē, tad izņēmām no silikona caurulītes, likām krāsnī 900 grādu karstumā uz stundu. Kad laiks bija pagājis, pa kanālu ielējām iekšā sakarsētu metālu. Pārsitām karstumizturīgo masu un dabūjām ārā metāla zobu, ko es apstrādāju ar slīpmašīnu un pēc tam to nopulēju.  

Es uzzināju daudz informācijas par profesiju, par kuru man nebija nekāda priekšstata. Mārtiņš tik daudz man stāstīja un rādīja, it kā es būtu viņa māceklis. Lai apgūtu šo profesiju, ir jāmācās 2 gadus. Es droši vien to nākotnē neizvēlētos, jo man nav īpaši liela pacietība un precīzas rokas. Kalvis 7.kl.

Šogad ēnoju aktieri Aināru Ančevski. Pagājušo gadu, ciemojoties pie TV 3 ziņu žurnālista, skatījāmies interviju ar šo aktieri un viņa ēnām. Man šķita ļoti interesanti, tāpēc šogad izvēlējos pieteikties pie viņa. Gaidot sēdējām Nacionālā teātra zālē un skatījāmies mēģinājumu, kurā varēja redzēt daudz  aktieru, piemēram, Maiju Doveiku, Lāsmu Kugrēnu, Normundu Laizānu. Bijām ekskursijā pa teātri. Ļoti īsi, bet interesanti aktieris pastāstīja par dažādām vietām, iepazinām arī citas profesijas, kas saistītas ar teātri, bijām uz lielās skatuves. Varēja redzēt, ka kolēģi viens pret otru izturas ļoti labi, un, kā pats Ančevskis saka, visi ir liela ģimene. Dienas noslēgumā katram bija iespēja uzdot jautājumus. Ančevskis mums stāstīja gan savu pieredzi dažādās situācijās, gan smieklīgus atgadījumus, kas notikuši uz skatuves. Interesanti man šķita, kā viņš spriež par jauno un veco aktieru savstarpējām attiecībām, kurās viņš uzsvēra, ka jaunajiem aktieriem nav pietiekoši lielas cieņas pret jau pieredzējušiem un ilgāk strādājošiem aktieriem. Nedaudz traucēja tas, ka pieteikušies bija ļoti daudz skolēni. Tomēr šī diena bija labi pavadīta, uzzināju daudz jauna un redzēju skatuvi arī no mākslinieku puses. Ance 8.kl.

Katru gadu Ēnu dienā cenšos atrast vakanci, kas mani tiešām interesē, un iegūt pēc iespējas vairāk labu emociju, pieredzes. Šogad nekas oficiālajā mājaslapā mani nesajūsmināja, tomēr neatmetu cerības un izdomāju, ka pati, tāpat kā pagājušajā gadā, atradīšu savu ēnu devēju. Arī tā es nevarēju izdomāt, kam es tajā dienā gribētu staigāt līdzi. Beigu galā skolotāja Vita sarunāja mums ar Māricu un Dārtu Ēnu dienu Latvijas Televīzijā. Tieši šajā trešdienā kinoteātrī ’’Splendid Palace” norisinājās Latvijas Televīzijas rīkotā gada balva „Kilograms kultūras”.  Kinoteātrī mēs pavadījām visu garo darba dienu, redzot aizkulišu un filmētāju darbus, pasākuma sagatavošanu, mēģinājumus. Visas dienas laikā sanāca ēnot ne tikai raidījumu daļas projektu vadītāju Inesi Kublicku, bet arī pasākuma režisori un citus pasākuma veidotājus un kordinatorus. Šī bija pirmā Ēnu diena, kurā man bija jāuzņemas pienākumi un jāpalīdz. Tas man ļoti, ļoti patika. Mēģinājumos pat gājām saņemt balvas, tādā veidā attēlojot nominantus- uzvarētājus. Dienas nogalē jau biju pilnībā iejutusies aizkulišu dzīvē un smaidīga staigāju  starp aktieriem, mūziķiem un visiem citiem. Pēc tam palikām uz pašu balvu pasniegšanu un pēc dienas mēģinājumiem redzējām arī gala pasākumu. Lai gan tā es vēlos teikt pēc katras ēnošanas, šī bija līdz šim visaizraujošākā un brīnišķīgākā. Ēnu diena mani patīkami pārsteidz katru gadu! Grēta 8.kl.

Turpinot Ievas Janiševas un Ķekavas novada fonda Labdarības koncerta ciklu " No sirds uz sirdi" 21.janvārī Ķekavā Doles tautas namā notika  sirsnīgs koncerts, kurā savu artavu ielika Ilzes Milleres vadītie ansambļi: privātās pamatskolas 8.-9. klašu meiteņu ansamblis un „Cīrulītis”. Ziedojumi tiks izlietoti, lai 2018. gada vasarā mūsu novada bērni varētu izbaudīt brīnišķīgu vasaras nometni. Paldies skolotājai Ilzei, kas nes skolas vārdu sabiedrībā un veic teicamu audzināšanas un sirdsgudrības mācību skolas bērniem.

Skolēni rāda, ko māk, un viņiem labi izdodas!

 

Vakar, 12. februārī, kad daudzās skolās ir Projektu nedēļa, Salaspilī norisinājās skolēnu skatuves runas un mazo formu uzvedumu konkursa I kārta, kas kopā pulcēja ap 100 dalībnieku no 12 dažādām izglītības iestādēm Carnikavas, Ķekavas, Olaines, Ikšķiles un Salaspils novados. Konkurss tika rīkots, lai profesionāli tiktu novērtētas dalībnieku skatuves runas iemaņas, kā arī tiktu apzināts un vērtēts skolēnu teātru veikums, veicinot pieredzes apmaiņu un labās prakses piemēru popularizēšanu.

 

Māra Zālīte, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Rainis, Ieva Samauska, Māra Cielēna, Astrida Lindgrēne – tie ir tikai daži no autoriem, kuru darbus dalībnieki bija izvēlējušies skatuves runas konkursam. Dalībnieku sniegumu vērtēja profesionāļu komanda - režisore un pedagoģe Dace Liepniece, aktieris Māris Andersons un aktieris, režisors, producents Jānis Kaijaks. Viņi neskopojās ar ieteikumiem, uzslavām un uzmundrinājuma vārdiem un bija patiesi gandarīti par dalībnieku augsto sagatavotības līmeni. Jāatzīst, žūrija ne reizi vien nonāca sarežģītas izvēles priekšā, jo tālāk uz konkursa II kārtu, kas notiks 5. aprīlī Jūrmalas teātrī, vien var tikt izvirzīti pieci labākie skatuves runas izpildītāji, kas sasnieguši augstāko punktu skaitu.

Un tā, lūk, žūrijas spriedums ir šāds:

ü  1. klašu grupā  ir divi favorīti, kas saņēma augsto 48 punktu skaitu - Leonards Norkārklis no Ikšķiles vidusskolas, kuru sagatavoja pedagoģe Laura Salnāja, un Matīss Ozoliņš no Ķekavas vidusskolas (pedagoģe Anda Tauriņa). Leonards izpildīja fragmentu no A.Lindgrēnes grāmatas „Lennenbergas Emīls” un Arņa Terzena dzejoli „Kosmonauts”, savukārt Matīss braši norunāja Ineses Zanderes dzejoli „Zvirbulis” un izstāstīja latviešu tautas pasaku „Ozoliņš un beka”;

ü  2. – 3. klašu grupā uz otro kārtu tika izvirzīta Ance Grigoroviča no Ikšķiles vidusskolas 2. klases (pedagoģe Santa Kamša), kas izstāstīja Mirdzas Kļavas pasaku „Par divām somām”;

ü  4. – 6. klašu grupā pārliecinoši ar 49,50 punktiem tālāk uz otro konkursa kārtu dosies Gustavs Kurzeme no privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97” Ķekavas novadā (pedagoģe Santa Veidemane). Spriganais puisis no 4. klases iejutās komentētāja lomā ar Jāzepa Osmaņa dzejoli „Rezultāts” un aizrautīgi izstāstīja fragmentu no A.Lindgrēnes grāmatas „Karlsons, kas dzīvo uz jumta”.

ü  7. – 9. klašu grupā nebija viegli izvēlēties starp pieciem kandidātiem, kas ieguva I pakāpi, bet visu noteica punkti, un tā virsroku guva pedagoģes Andas Vaivades lolojums – Salaspils 1. vidusskolas 9. klases audzēkne Daniela Vancēviča. Danielas izpildījumā dzirdējām Māras Zālītes jaunā romāna „Paradīzes putni” fragmentu un Imanta Ziedoņa „Epilogu”.

ü  No 10. – 12. klašu grupas tālāk uz otru kārtu tālāk izvirzīts netika neviens, lai gan kopumā audzēkņu sniegums bija ļoti kvalitatīvs un no žūrijas puses tika novērtēts ar sešiem I pakāpes diplomiem un diviem II pakāpes diplomiem.

 

Mazo formu uzvedumu konkursā tika vērtēta gan dramaturģiskā materiāla izvēle, režisora darbs, aktieru darbs, audiovizuālais noformējums un izrādes koptēls. Konkursā ar II pakāpi tika novērtēts Ikšķiles vidusskolas skolēnu teātris (režisore Zane Bēķe) un Olaines 1.vidusskolas 8.-12. klašu teātra pulciņš (režisore Inga Laipniece).  Žūrija atzinīgi novērtēja centienus iepazīt sava novada un Latvijas vēsturi caur tādu personībām kā Zentu Mauriņu un ikšķilieti Robertu Jansonu.  Savukārt Salaspils 2. vidusskolas 5. klases teātra pulciņš un privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97” skatuves runas pulciņi saņēma pirmās pakāpes diplomus ar identisku novērtējuma punktu skaitu - 46,50, līdz ar to iegūstot tiesības pieteikties izglītības un kultūras iestāžu skolēnu teātru skatei un XI Starptautiskajam bērnu un jauniešu teātra festivālam „… un es iešu un iešu!” Valmierā.

Žūriju un, domājams, arī skatītājus savaldzināja režisores Silvijas Zītares un Ķekavas novada privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97” skatuves runas pulciņu „Ķocis” un „Groziņš” veikums. Dzejas uzvedumā  „Dzejnieka ceļasoma” 13 dalībnieki satikās Dzejnieku pieturā, lai dalītos ar Ojāra Vācieša dzejoļiem.

Konkursa organizatori izsaka paldies ikvienam dalībniekam, pedagogam, atbalstītājam, kas turēja īkšķus, lai viss izdotos. Lai izdodas arī turpmāk!

 

Agnese Reķe,

Salaspils novada kultūras nama

kultūras pasākumu organizatore

13.02.2018.

Sveicam, priecājamies, lepojamies ar iegūto 2. vietu Ķekavas novada rīkotajā konkursā

"Uzmirdzi Ķekavas novadā 2017"

Decembrī skolotājas Santas Veidemanes vadībā skolēni grieza, līmēja un rotāja skolu. Prieks, ka ikdienas darbs tiek novērtēts. Paldies skolotājai Santai par aktivitāti piesakot skolu konkursā, kā arī milzīgs paldies balsotājiem!

Katru gadu skolā tiek realizēti neparasti projekti angļu valodā. Skolotāja Hassana vadībā,  skolasbiedriem tiek demonstrētas videofilmas, teātra izrādes vai skeči. To autori, režisori un aktieri ir paši bērni. Šogad tās bija teātra izrādes.

JANVĀRIS 2017 

Fotostāsts šeit

Ikšķiles, Ķekavas, Olaines, Salaspils novadu apvienības 8. un 9. klašu latviešu valodas un literatūras 44. olimpiādes 2. posma rezultāti

 

Māricai Zaķei (8. klase) - 2. vieta

 

Paldies par centīgu darbu un piedalīšanos Grētai Grebžei (8.kl.) un Dārtai Cīrulei (9.kl.)

Paldies skolotājai Silvijai Zītarei

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

Jau par tradīciju ir kļuvis mūsu skolas skolēnu- Ķekavas mūzikas skolas audzēkņu koncerts 1. semestra liecību izsniegšanas dienā. Paldies koncerta organizātoriem, audzēkņiem un viņu mūzikas pedagogiem!

 decembris 2017

Fotostāsts šeit

Urrā!

Vislatvijas skolēnu jaunrades konkursā

"Ik solī, ko speru, veras debesu vārti tepat, virs Latvijas zemes" (R. Mūks.)

2. vieta - Dārtai Cīrulei 9. kl.
Atzinība - Agnesei Bērziņai  6.1 kl.
                   Kalvim Lazdiņam 7. kl.
                   Elizabetei Puzulei 7. kl.
                   Grētai Grebžei       8. kl.

Pateicība - Mārtiņam Isakam 5. kl.
                   Laurai Strodei 6.2 kl.

                   Mārcim Videniekam 6.2 kl.

                    Danielam Gucanam 5. kl.
                    Megijai Osovskai 6.2. kl.
                    Marta Grīnvalde 6.1. kl.

Sveicam un sakām paldies skolotājai Silvijai Zītarei

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

2017. gada decembris

Sveicam!

Starpnovadu vizuālās mākslas sākumskolas olimpiāde

Atzinība

Megija Grīga 2. kl.,

Paldies skolotājai Santai Veidemanei!

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

Atzīstami rezultāti

Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas konkursā

Atzinības guvuši:

Elizabete Puzule, Kalvis Lazdiņš 7 kl.,

Ance Grīnvalde 8. kl.

3. vieta

Grētai Marijai Grebžei 8. kl

Paldies skolotājai Silvijai Zītarei!

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

Doles Tautas namā  notika

dziesmoti dzejisks vakars

ar Guntaru Raču, Andri Alviķi un Uģi Tirzīti,

kurā piedalījās 

privātās pamatskolas "Gaismas tilts 97" audzēkņu ansambļi. Paldies skolotājai Ilzei Millerei!

Fotostāsts šeit

20. decembris

Darbs aizpildīs lielu daļu tavas dzīves, un vienīgais veids, kā būt patiesi apmierinātam ar savas dzīves darbā pavadīto laiku, ir ticēt, ka tu dari lielisku darbu. Un vienīgais veids, kā darīt lielisku darbu, ir mīlēt, ko tu dari. 

Stīvs Džobs, inovators

 

Karjeras izglītības ietvaros 2018 gada 11.janvārī 8. un 9. klases skolēni devās uz Baldones vidusskolu, kur norisinājās 15 Latvijas augstskolu izstāde. Jauniešiem bija iespēja ne tikai klausīties stāstītajā, bet arī pašiem uzdot jautājumus, kā arī piedalīties interesantās meistarklasēs.

Savukārt 1.februārī ceram tikties ar dažādiem Rīgas tehnikumu un profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjiem mūsu skolā.

Atzīstami rezultāti konkursa "Teci, teci, valodiņa" valsts mērogā kārtā

Kārlis Knospiņš 7. kl. II pakāpe 

Kalvis Lazdiņš 7. kl. II pakāpe

Paldies skolotājai Silvijai Zītarei!

 Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

Valsts mēroga kārta notika Rīgā, Latviešu biedrības namā

Lieliski rezultāti     stāstnieku konkursā "Teci, teci valodiņa 2017"

1. pakāpes diplomu un tiesības piedalīties finālā ieguva: 

Kalvis Lazdiņš 7.klase

Kārlis Knospiņš 7. klase

2. pakāpes diplomi: 

Dārta Cīrule 9. klase

Grētai Grebžei 8. klase

Katrīna Kate Millere 6. klase 

Danielam Gucanam 5. klase

Ričardam Kļaviņam 6. klase

Elizabete Puzule 7. klase

Liels paldies skolotājai Silvijai Zītarei un idejas autorei, mūzikas skolotājai Laurai Arājai

Visi šī mācību gada skolēnu sasniegumi konkursos un olimpiādēs šeit 

Tirdzniecības centra "Lība"telpās var aplūkot mūsu skolas audzēkņu darbus. Paldies skolotājai Santai Veidemanei!

20.11.2017

18. novembrī

mūsu skolas 3 ansamblīši, skolotājas Ilzes Milleres vadībā ieskandēja Latvijas dzimšanas dienas rītu Ķekavas baznīcā. Skanēja gan tautas, gan patriotiskas dziesmas. Izskanēja skaistas dzejas rindas vecāko klašu skolēnu izpildījumā. Paldies

Fotostāsts Šeit

17. novembrī

1.-3. klases viktorīna "Ko es zinu par Latviju? "

Fotostāsts Šeit

17. novembrī

Mācību stunda 4.-7. klasei Tīreļpurvā. Tika apgūtas pirmās palīdzības prasmes, iejutāmies karavīru lomās gan tranšejās, gan medpunktā. Gājām lāpu gājienā un baudījām pašu gatavotas pusdienas pie ugunskura.

Fotostāsts Šeit

20.11.2017.

16. -17.novembra

6 skolotāju darba vizīte Tamperē Kalevanlukio skolā, lai iepazītos ar Somijas izglītības sistēmu 

Fotostāsts Šeit

20.11.2017

11. novembris-Lāčplēša diena

Mūsu skolā viesojās  folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači". Dalībnieku vidū bija mūsu skolas absolvents Toms Grīnvalds. 

Fotostāsts Šeit

20.11.2017.

Mārtiņdiena

Šogad Mārtiņdienu ieskandināja traka čala jau 6. novembra rītā, kad skolā notika Mārtiņdienas gadatirgus. Tika pirkts un pārdots. Lozēts, vinnēts un zaudēts. Paldies par izdomu pārdevējiem!

Mārtiņdienas rītā, skolā skanēja dziesmas un tika skandētas tautasdziesmas. Paldies par to mūsu mazākajiem, bērnudārza grupiņām Zilbītes un Burtiņi (audzinātājas Evija, Aija un Ilze)

Ar neparastiem Mārtiņdienas ticējumiem mūs priecēja skolotājas Signes audzēkņi- 3. klase. Paldies, labs garastāvoklis tika nodrošināts visai dienai! Turpinājumā tika sumināti skolās Mārtiņi, Mārči un Markusi, kas savu vārda dienu svinēja dziedot: "Kikeregū!"

Foto Šeit

15.11.2017

Godina 12 labākos Ķekavas novada pedagogus

Nedēļas nogalē, 6.oktobrī, Ķekavā īpašā godināšanas pasākumā tika sveikti Ķekavas novada izglītības iestāžu pedagogu konkursa laureāti. No mūsu skolas izvirzīti tika pirmskolas skolotāja Signe Orlova un

1.-12. klašu grupā angļu valodas skolotāja Lauma Ziemele.

Liels prieks, ka kategorijā  „Labākais skolotājs vispārējās izglītības programmas 1.-12. klašu grupā” balvu ieguva mūsu skolas ilgadējā skolotāja  Lauma Ziemele! Lauma šogad aktīvā darba gaitas ir beigusi, bet mēs priecājamies, ka viņas pērnā gada darbs ir novērtēts. Mēs, Signe un Lauma, ar jums lepojamies!

10.10.2017 

Mūsu skolas sākumskolas skolēni piedalās Eiropas projektā

Šobrīd Ķekavas novadā tiek realizēts jauns Eiropas projekts “Veselības veicināšana un slimību profilakse Ķekavas novadā”,  sadaļas “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros sākumskolas izglītības iestādēs tiek plānots realizēt fizisko aktivitāšu nodarbību ciklu. Kopā visās sākumskolas izglītības iestādēs (kopskaitā 5) plānots realizēt 30 nodarbības, katrā izglītības iestādē 6 nodarbību ciklu.

Nodarbības paredzētas 1.-4.klašu skolēniem.

Programmu sagatavojusi Alma Vītola, kura kopā ar kolēģi Lauru Majevsku programmu realizēs izglītības iestādēs. Treneriem ir atbilstoša izglītība, izglītību apliecinošas izziņas par iegūstamo izglītību , lai varētu vadīt šīs nodarbības.

Programmas mērķis ir  aicināt bērnus pievērsties fiziskām aktivitātēm, pastiprinātu uzsvaru liekot uz pareizas stājas veidošanu, vispārējo fizisko attīstību utt.

Projektā iesaistīti arī mūsu skolas 1. - 4. klašu skolēni, kas 27. novembrī pulcējušies uz pirmo nodarbību.

Lai visiem laba veselība!

 

Olimpiskā diena

21. un 22. septembrī, “Fortius” sporta laukumā, Olimpiskās dienas ietvaros, pirmo reizi notika Ķekavas novada skolu kauss “Piedzīvojumu skrējienā” 5.-12. klašu grupām. Sacensībās piedalījās 40 klases no Ķekavas vidusskolas, Baložu vidusskolas, Gaismas tilta 97 un Pļavniekkalna sākumskolas. Klasēm bija jāveic 1km gara trase, kurā bija izvietoti vairāki  šķēršļi – konteiners ar sienu, riepas, virves un citi šķēršļi.

Rezultāti pa klašu grupām:

5. klase - 4 vieta

6. klase - 1. vieta!

7. klase -5. vieta

8. klase-6. vieta 

9. klase -5.-vieta. Malači! Paldies sporta skolotājām Dacei Cīrulei un Gitai Orstei

Fotostāsts šeit

25.09. 2017.

Atzinības rakstus 18. novembrī par centību un ieinteresētību mācību darbā saņēma:

9. klase Dārta Cīrule

8. klase Grēta Marija Grebže , Mārica Zaķe; Ance Grīnvalde

7. klase Elizabete Līva Puzule; Kalvis Lazdiņš; Kate Olbika; Kārlis Knospiņš

5. klase Greta Grīnberga ; Patrīcija Vilciņa; Anna Sofija Dauškane; Daniels Gucans; Jānis Mednis; Marta Mukāne

6. klase Marta Grīnvalde; Agnese Bērziņa; Katrīna Kate Millere; Laura Strode; Tomsons Kārlis ; Ričards Kļaviņš; Artūrs Sudmalis

4. klase Kristaps Spariņš; Dāvids Osovskis; Sofija Ungure

3. klase Lita Kovisare; Valters Rubiķis; Evelīna Broka; Viktorija Litauniece; Beāte Apšeniece

2. klase Katrīna Jeruma; Valters Jirgensons; Sindija Šidlovska

1. klasei Visi, par centību un pirmajiem sasniegumiem mācību darbā

19.11.2017

 

Laumu dabas parks

Man visvairāk patika disku golfs, kā arī sporta trase. Interesanta bija arī Bišu taka, bet golfs patika vairāk. Artūrs

Šis parks bija brīnišķīgs atpūtai, mieram un jaunām zināšanām. Arī disku golfs bija neparasta aktivitāte. Es ieteiktu visiem kādreiz turp aizbraukt. Anete 7. klase

Lai arī bija slapjš, man ļoti patika Laumu dabas parkā. Diskogolfu spēlēt bija ļoti jautri, un tieši tas no visa man patika visvairāk. Arī Sporta un Bišu takas bija labas. Par bitēm un medu uzzināju daudz ko jaunu. Ekskursija bija jauka. Elizabete 7. klase

                                                                                                                                                                                                                                  26.09. 2017

Izstāde par purvu Ķekavas Novadpētniecības muzejā

Man patika komandās lasīt lāceņu receptes, arī meklēt atbildes uz jautājumiem. Droši vien visiem likās aizraujoša iešanas imitācija pa purvu. Elizabete

Ļoti patika, kā rādīja purvu rašanos gadu tūkstošu ilgā laikā. Mums bija iespēja pataustīt sūnas un pasmaržot purva ūdeni. Matīss

Man patika skatīties par dzīvniekiem, kas mīt purvā, piemēram, par čūskām un vardēm, kā arī pataustīt purvā atrodamas lietas. Nepatika purva ūdens smarža. Orests

Uzzināju par purva rašanās procesu, purva augiem. Mana grupa visātrāk sameklēja pareizas atbildes informatīvajos stendos. Kalvis

Man šķiet, ka šādas lekcijas ir vērtīgas. Uzzinājām, kuras vietas purvā ir bīstamākas, kuras – drošākas. Grupā strādāt arī bija interesanti. Līna

Es gan labāk izvēlētos matemātikas stundu nekā šādu izstādi – man bija garlaicīgi. Varbūt tas saistīts ar dažu skolēnu uzvedību, kas traucēja gides stāstījumu. Kārlis K.

                                                                                                                                                                                                                                   21.09.2017

Tā tik bija sēņošana! Stāsta 7. klase

Pirmdien kopā ar 8. klasi braucām pie manis uz mežu sēņot. Mežā gāju kopā ar Kalvi un Dāvidu. Daudz sēņu neatradām, bet mums tāpat bija interesanti. Kārlis E.

Mēs jau sen vēlējāmies doties sēņot, taču izdarījām to tikai tagad, bet viss bija superīgi. Gāja jautri. Man ļoti, ļoti patika. Savācām 3 groziņus! Ceru, ka darīsi tā katru gadu! Līna

Purvains mežs. Ļoti purvains mežs – pilns ar mušmirēm. Ēdamo sēņu bija maz, tāpēc īsti sēņot nesanāca. Dāvids

Atbraucām optimistiski, bet drīz vien sapratām, ka esam iegājuši brikšņos. Es atradu tikai dažas suņu sēnes. Šis pasākums vairāk sanāca kā pastaiga ar draugiem. Kalvis

Vakardienas sēņošana bija jaunu zināšanu pilna. Uzzināju, kā izskatās vairākas sēnes, kuras nepazinu. Mežs – labs, bet nekādā gadījumā nav piemērots pastaigāšanai. Man ļoti patika sēņot kopā ar klasi. Kate

Mūs intervēja, un tas gan bija interesanti. Bet sēnes atradu tikai četras – laikam izvēlējos sliktus ceļus. Ļoti labi izrunājāmies ar draugiem šajā laikā. Orests

Bija interesanti ar skolotājām sēņot un tad, kad mūs intervēja. Matīss

Es nemaz negribēju sēņot, bet, kad uzzināju, ka mana mamma mūs vedīs, bija jābrauc. Pats neatradu nevienu sēni, un domāju, ka vairs mežā iekšā neiešu nekad. Vienīgais, kas mani ieinteresēja šajā braucienā, bija Kārļa kaķi. Par tiem arī paldies Kārlim un viņa ģimenei!  Kārlis K.

Sēņojot sapratām, ka mums neveicas. Neatradām nevienu. Devāmies pļāpājot uz priekšu, te pretī brauc LNT mašīna. Apstājās, lūdza pajautāt vecākiem atļauju mūs intervēt par tēmu “Lāči mežā”, jo pirms dienas kāda sieviete ziņojusi par lāča klātbūtni. Man, Matīsam, Orestam un Niko jautāja, vai nebaidāmies. Artūrs

7. klase saka paldies Kārlim Eglem, skolotājai Andai un Silvijai.                                                                                                      25.09.2017

Es runāju skolas Dzejas dienās 2017

6. klase vērtē sevi un citus

 Man vislabāk patika, kā norunāja Marta un Katrīna. Viņas runāja visinteresantāk un ar vislielāko izteiksmi.

Man bija grūti izvēlēties sev dzejoli, jo mājās ir tikai pāris dzejas grāmatas. Taču tās lielākoties ir maziem bērniem. Tādēļ es gāju uz bibliotēku, kur atradu dažus dzejoļu krājumus. Es esmu ļoti apmierināta ar sava dzejoļa izvēli, jo man pašai tas liekas interesants un arī pietiekami garš. Es ceru, ka ir gaidāmas vēl labākas Dzejas dienas! Agnese

Jāsaka godīgi, ka man nekad nav paticis runāt cilvēku priekšā. Vienmēr man ir bijušas lielas bailes un nedrošība. Taču es zinu, ka tas ir jāpārvar, jo dzīvē bez tā grūti iztikt.

Man ļoti patika, kā šogad Marta Grīnvalde norunāja savu dzejoli. Viņa bija ļoti droša un izteiksmīga, kā arī Katrīna Millere labi runāja un, protams, Agnese Bērziņa. Alise

Kad man bija jārunā, es izgāju visu priekšā, mierīgi izelpoju un runāju. Dzejolis bija mani aizrāvis, pat nedomāju par vārdiem, bērniem, kuri mani klausījās, tikai par šo dzeju. Pat runājot es iedomājos visu, par ko bija runāts dzejolī, katrs vārds iešāvās galvā un uzreiz atrada savu vietu. Kad norunāju, kā akmens no pleciem nogāzās un jutos satriecoši gan par sevi un dzejoli, kurš bija pārnācis man pāri kā liels vilnis.

Man ļoti patīk Dzejas dienas, jo ir iespēja parādīt sevi dzejā un pat satikt mīļotos dzejniekus! Esmu ļoti lepna par mūsu skolas Dzejas dienām! Katrīna

 Mūsu skola arī svin Dzejas dienas. Šogad - par godu E. Veidenbaumam. Katru gadu skolā katra klase mācās dzejoļus un runā visas skolas priekšā. Man patīk gan dzeju klausīties, gan mācīties. Tāpēc tas bija ļoti interesants un aizraujošs pasākums. Kārlis T.

Mans dzejolis bija diezgan īss, tāpēc es biju pārsteigts, kad dzirdēju, kā citi bija iemācījušies savus garos dzejoļus un tos norunāja ļoti izteiksmīgi. Man nepatika tas, ka citi sarunāja, par ko balsot, nevis nobalsoja par labāko. Markuss

Man ļoti patika gan klausīties citu skolēnu dzejoļus, gan runāt manu. Diemžēl no katras klases drīkstēja balsot tikai par vienu, tāpēc bija grūti izlemt - par kuru. Es savu dzejoli norunāju bez kļūdām un norunāju tieši tik labi, cik varēju, bet, manuprāt, nākamgad, ja mājās vairāk pamācīšos, varēšu vēl izteiksmīgāk.

Šīs dzejas dienas man bija ļoti īpašas, un visi dzejoļi šķita ļoti interesanti. Es esmu priecīga, ka mēs skolā svinam šos svētkus, jo varu patrenēties publikas priekšā uzstāties un izbaudīt jaukās Dzejas dienas. Marta

Šajās dzejas dienās es izvēlējos ļoti interesantu dzejoli. Tā autore ir Ieva Samauska. Šo dzejoli es atradu viņas grāmatā “Skaļā klase”. Dzejoļa runāšana ar izteiksmi man nekad nav padevusies. Mājās es jūtos brīvāk, un tad man labāk sanāk, bet skolā, uzstājoties citu priekšā, ļoti uztraucos. Esmu priecīgs, ka es to izdarīju! Mārcis

Man patīk, ka nav jāmācas daudz un gari pantiņi. Mārtiņš

Kad sāku dzejoli runāt, uztraukums pārgāja, un man šķita, ka es norunāju labāk nekā citus gadus. Vēlāk, kad uzzināju, ka man ir 11 balsis, es biju ļoti pārsteigts. Kārlis G.

                                                                                                                                                                                                                                15.09.2017 

Visas tiesības aizsargātas © 2016 Privātā pamatskola Gaismas Tilts 97

bottom of page