Ēnu diena 2018

Es Ēnu dienā ēnoju ģimenes ārstu praksi Baldonē. Lai gūtu priekšstatu par vispārējas apskates norisi, ārste to veica man - mērīja temperatūru, asinsspiedienu, pārbaudīja refleksus, acis, nosvēra un nomērīja. Es palīdzēju ārstei darīt tehniskas lietas - dozēt dezinficējošu līdzekli, šķiroju un sadalīju pa mapītēm asinsanalīžu rezultātus, informēju pacientus, uz kuru kabinetu jāiet. Sapratu, ka ārsta darbs ir grūts un atbildīgs. Ir ļoti ilgi jāmācās un ļoti daudz jāzina, jo ārsta rokās ir mūsu veselība. Anna 5.kl.

Sākumā mums bija lekcija par Ginta Budes modes skolu. Mums stāstīja, ka šajā skolā notiek apmācības Tērpu demonstrētāju studijā vairākos līmeņos, piedalās tērpu mākslinieki, apģērbu dizaineri, grima mākslinieki, horeogrāfi, frizieri un citi. Lekcijā teica, ka svarīgi bērnībā ir staigāt ar taisnu muguru - tas var ietekmēt muguras veselību vecumdienās.

Pēc lekcijas devāmies uz zivju fabriku „Kaija’’. Tā bija liela iekārta, paredzēta zivju pārstrādei, izvietota pa četriem stāviem. Gids mums parādīja, kā iekārta darbojas. Cehā strādāja daudzi cilvēki, veicot darbus ar rokām. Man ļoti patika šī ekskursija. Bija interesanti klausīties par darbu fabrikā un iepazīties ar zivju ražošanas procesu. Anna Sofija 5.kl.

Kad atradu mūziķa sludinājumu Ēnu dienas vietnē, es momentā pieteicos. Man atbildēja, ka varēšu ēnot mūziķi Ainaru Šablovski no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas.

 Jau plkst. 7.00 biju Mūzikas akadēmijā. Man ar Ainaru Šablovski, rektoru, divām studentēm un divām rektora ēnotājam vajadzēja braukt uz Rēzekni, pēc tam uz Daugavpili. Brauciena laikā es gan izgulējos, gan nobaudīju skaisto Latviju ziemā.Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā Ainars gāja uz zāli sagatavot visu  prezentācijai, studentes gāja iedziedāties, mani ar rektora “ēnām” aizveda parādīt skolu. Tad mēs devāmies uz Daugavpils Universitāti, kur atkal prezentācija, protams, otrreiz nebija tik interesanti. Mājās nokļuvu 21:00. Vecāki ar māsu atbrauca 23:00. Stāstīju par savu dienu vecākiem līdz pusdivpadsmitiem. Daniels 5.kl.

            Es un Ričards bijām pie manas mammas māsas Baibas. Viņa mums parādīja 2 trenerus. Viens bija vieglatlētikas - Toms. Viņš mums atļāva izgudrot 2 spēles, un es izdomāju kaut ko līdzīgu stafetei. Ričards - spēli “Karogi”. Pēc tam gājām pie baseina treneres. Tur bija mūsu draugs, kurš piedalījās treniņā (kā Lazars). Mums iedeva dāvanas. Domāju, ka arī nākamgad iešu pie Baibas, jo viņa teica, ka varbūt brauksim uz Rīgu pie treneriem.  Dzintars 5.kl.

Ēnu dienā devos iepazīt ārsta profesiju uz Rīgas 1. Slimnīcu. Mana mamma ir Ginekoloģījas nodaļas vadītāja, tāpēc varēju izstaigāt daudzas vietas. Sākumā devos uz labparaskopijas operāciju, kurā rādīja visu televizorā. Bija ļoti interesanti un aizraujoši. Pirms operācijas ļoti uztraucos, ka kļūs slikti vai noģībšu .Redzēju arī, kā operē kaklu, muguru. Mamma parādīja katru orgānu - zarnas, aknas, taukus. Pirms katras operācijas ir jāuzvelk speciāls tērps un apavi, lai neienestu baktērijas, un operāciju laikā nekam nedrīkst pieskarties, ja nav cimdu. Man vajadzēja pārģērbties trīs reizes. Man ļoti patika, bet zinu, ka par ārstu nestrādāšu. Loreta 5.kl.

Šogad es izvēlējos neēnot, bet braucu uz skolu, lai satiktu modeļu skolas skolotāju no “Ginta Budes modeļu skolas”. Man ļoti patika viņa stāstījums, jo vienmēr esmu gribējusi būt modele.

Pēc tam es un Anna Sofija devāmies uz zivju fabriku “Kaija”, uzvilkām baltus halātiņus, zilas čībiņas un baltas cepurītes. Es uzvilku trīs cepurītes, jo man ir ļoti gari un biezi mati. Man ļoti garšo zivis. Bet es nekad vēl nebiju bijusi zivju fabrikā. Tas man bija liels piedzīvojums. Redzējām kā tiek izgatavoti dažādi produkti no zivīm. Uzzināju, ka  fabrikā ir četri stāvi, un ir noteikts, kur katram cilvēkam ir jāstrādā. Blakus fabrikai bija mazs veikaliņš, kur varēja nopirkt ražojumus.

Man ļoti patika Ēnu dienas pasākumi. Marta 5.kl.

Es ēnoju Elmāru Tanni, kurš ir “Lulu picas” īpašnieks. Viņš stāstīja - ja tu kaut ko vēlies, tad par to sapņo un tiecies uz rezultātu. Vienmēr saklāj gultu no rītiem, jo tas ir dienas pirmais darbs. Pēc runas viņš mūs iepazīstināja ar virtuves strādniekiem. Šefpavārs mums demonstrēja, kā pareizi veidot picu un kā izveidot apaļu picu ar skaistiem metieniem gaisā. Mūs arī pacienāja ar šo gardumu. Tad bija neliela viktorīna, kur varēja dabūt picu bez maksas par pareizām atbildēm. Beigās katram iedeva diplomu. Bija ļoti interesanti un nevaru sagaidīt nākamo Ēnu dienu.  Mārtiņš 5.kl.

Es un Lazars ēnojām Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi un pētnieku Jāni Veliku. Apskatījām visu institūtu, vērojām, kā Jānis veido jaunas zāles. Arī mums atļāva uztaisīt eksperimentu ar visādām vielām, un mēs veicām pētījumus, kuru rezultātus pierakstījām. Beigās Jānis mums atļāva paspēlēties ar šķidro slāpekli un ar sauso ogļskābo gāzi. Hugo 5.kl.

Sākām ēnot plkst.11:00 no rīta. Mācījāmies par monikulām un par hromotogrāfijām. Mums lika atrast katram sķīdumam blīvumu - tas bija ļoti interesanti.Mums ļāva eksperimentēt ar sauso ledu - ielikām tomātus pie sausās ledus, un tie sasala tā, ka bija jāšķaida ar āmuru.

Šīs profesijas plusi ir ļoti interesanti, mīnusi - daudz jāmācās un ir ļoti bīstami. Man ļoti patika tā diena! Jānis ir Hugo onkulis. Lazars 5.kl.

Es ēnoju savu omi. Viņa strādā” Rīgas satiksmē” par arhivāri. Nekad nebiju bijusi kādā arhīvā vai birojā. Šī diena pagāja ļoti ātri un interesanti. Kad man parādīja, kādi papīri kur stāv, tad sašķiroju šoferu grāmatiņas. Tas nebija garlaicīgi. Pirms Ēnu dienas nezināju, par ko mana ome strādā, tādēļ man bija interesanti. Patrīcija 5.kl.

Ēnoju savu tēti - viņš ir vadītājs uzņēmumam, kas sniedz jūras, sauszemes un gaisa kravu transporta pakalpojumus. Uzņēmuma nosaukums ir “Greencarrier Latvia”. Darba vietā es biju no plkst. 08:00-14:00. Gan skatījos, kā mans tētis strādā, gan strādāju arī pati - arhivēju dokumentus. Sākumā tas bija interesanti, bet vēlāk kļuva mazliet garlaicīgi, jo es to darīju ļoti ilgi. Atbildīgākus darbus man šoreiz neuzticēja. Man ļoti patīk vieta un ēka, kurā strādā mans tētis - tā skaista un gaumīgi iekārtota. Pavisam netālu atrodas Daugava un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tēta darba vietā darba zonā darbinieki ir sadalīti divās pusēs. Vienā ir darbinieki, kuri ir atbildīgi par kravu importu, otrā - par kravu eksportu. Es mēģināju iepazīt abu pušu ikdienas darbus.

Pēc tam, kad bija pabeigti darbi, es, tētis un viņa kolēģi devāmies pusdienās. Tad es arī uzzināju, kādas ir pusdienas ar klientiem un kāda ir biznesa pusdienu etiķete.

Man ļoti patika ēnot manu tēti, jo viņa darbs ir interesants un nav vienmuļš. Greta 5.kl.

Ēnu dienā es ar Annu Pumpuriņu bijām pie mana ģimenes ārsta. Ārsta prakse atrodas Baldonē. Vispirms mūs iepazīstināja ar visiem darbiniekiem - reģistratoru, diviem ārsta palīgiem un pašu ģimenes ārstu. Vakarā ieradās arī apkopēja. Mums parādīja darbarīkus, kā ar tiem strādā. Piemēram, kā skatās, vai dzimumzīmes ir normālas, kā strādā refleksi. Man liekas, ka ģimenes ārsts ir interesanta profesija, bet es tādu negribētu, jo ir ļoti daudz jāmācās. Undīne 5.kl.

Pagājušajā gadā biju ēnot pavāra profesiju, bet šogad 14. februārī ar Agnesi braucām uz Latvijas Televīziju. Vispirms mums pastāstīja par televīzijas programmām, uzzināju arī noteikumus, kas ir jāievēro. Daži darbinieki iepazīstināja ar sevi un pastāstīja nedaudz par savu profesiju. Pēc tam iegājām telpā, kurā filmē TV3 ziņas, “Bez tabu” un laika ziņas. Bijām arī Star FM radio un redzējām, kā montē video. Es un vēl divas meitenes bijām pie TV3 ziņu producentes Anitas Braunas, uzzināju, kādi plusi un mīnusi ir šim darbam, kuri mācību priekšmeti jāzina darba veikšanai un kāds ir viņas ikdienā veicamais darbs. Ēnojot pavadīju sešas stundas, bet laiks pagāja ātri. Man ļoti patika klausīties un uzzināt daudz ko jaunu, bet šaubos, vai kļūšu par producenti. Marta 6.kl

Es un Mārcis ēnojām Uldi Videnieku - viņš ir atbildīgs par kravas auto aizbraukšanu un atbraukšanu  Devāmies uz kravas auto detaļu ražotni un veikalu. Man patika apskatīt lielās detaļas un sēdekļus. Pēc tam braucām uz vietu, kur Uldis strādā. Mums rādīja, kā remontē kravas auto. Tas  man bija liels pārsteigums. Ļoti patika, ka dabūjām izvizināties ar lielo mašīnu - tie bija divi veidi. Pirmajā skatījāmies, kā jāliek ir lielā piekabe, un otrajā pašiem vajadzēja iekraut mazākā auto. Pēc „smagā” darba devāmies paēst. Es ceru, ka būs vēl šādas interesantas ēnošanas dienas! Mārtiņš 6.1 kl.

Izdomāju iet ēnot sporta skolā. Man agrāk bija saistības ar to, jo trenējos vieglatlētikā. Ēnošana sākās plkst. 13:20 un notika jaunajā skolā (blakus mūsējai).Pirmais bija vieglatlētikas treneris. Treniņš notika 1. klases bērniem, un mums pat ļāva izdomāt viņiem uzdevumu. Kad stāstīju, kas ir jādara manā uzdevumā, bērni visu laiku skaļi runāja. Tagad es saprotu, kā jūtas skolotāji. Ir grūti pārkliegt bērnus, kuri nepārtraukti runā, bet uzdevumu viņi izpildīja. Es jutos kā treneris. Tā bija ļoti interesanta un dīvaina pieredze, bet par treneri es gan nekļūšu. Šī gada Ēnu diena īpaši patika, tāpēc ka es biju ar draugu, varēju izdomāt uzdevumu un iejusties trenera ādā. Ričards 6.2 kl.

 Nākotnē es vēlos kļūt par interjeru dizaineri, un tas mani tiešām interesē. Tāpēc es domāju, ka modes stiliste būs vislabākais no visiem priekšlikumiem. Paldies skolotājai Solvitai, ka sarunāja ne tikai man, bet arī daudziem citiem bērniem labas profesijas, ko ēnot. Satikāmies “Galerijā Centrs” kafejnīcā un stundu sarunājāmies. Es uzzināju daudz ko jaunu par mācību iestādēm, kurās varētu mācīties. Vēlāk devāmies uz Modes muzeju, kurā bija ļoti daudz 17.-19.gs. apģērbu. Es biju pārsteigta, kad, sarunājoties un spriežot, kuri apģērbi patīk visvairāk un kuri ne, manas un stilistes domas sakrita. Vēlāk mums iedeva testa lapu, ko aizpildot varēju uzzināt, kurš modes stilists tu esi. Man tika Īvs Senlorāns, un viņa apraksts ir ļoti līdzīgs manam. Es arī koncentrējos uz sīkām detaļām un greznību. Vēlāk mēs piemērījām drēbes. Tur bija svārki ar apakšsvārkiem bez metāla turētājiem un ļoti gari cimdi.  Saku godīgi - es varētu valkāt visu no tā, tikai ne cimdus. Kopumā diena man ļoti patika, es uzzināju to, ko vēlējos. Laura 6.2 kl.

Šajā dienā es ēnoju tehnisko direktoru firmā „Expand”. Firma nodarbojas ar kravas pārvadāšanu. Tajā ir vairāk nekā simt smagās mašīnas.Braucām uz bāzi. Tā ir vieta, kur atrodas visas smagās mašīnas. Tur tehniskais direktors mācīja, kā pielikt piekabi, un izvizināja ar smago mašīnu. Dienas turpinājumā mēs braucām pie dažiem viņa klientiem.

Man šī diena patika. Profesija ir interesanta, bet es tomēr to neizvēlētos. Mārcis 6.2 kl.

Šoreiz biju ēna skaistumkopšanas salonā ,, Love my life’’ vairākām profesijām -kosmetologam, frizierim, manikīram, pedikīram, masierim un administratoram. Ēnoju kopā ar klasesbiedreni Marselu. Sākumā iepazināmies ar vadītāju un administratoru. Administratore mūs iepazīstināja ar speciālu programmu. Manikīre mums uztaisīja speciālu parafīna vanniņu. Rokas ielika plastmasas maisiņos un uzlika speciālus cimdiņus. Pēc 10 minūtēm tos varēja ņemt nost - rokas kļuva ļoti maigas, tās sasmērēja ar krēmu un eļļu. Man arī uzlika uz viena naga uzlīmi. Friziere mums parādīja matu krāsas. Uzzināju, ka krāsu tumšumu un gaišumu var atšķirt pēc skaitļa, piemēram, ka 10 ir pati tumšākā krāsa, bet 0 pati gaišākā. Mēs  izmazgājām vienai otrai matus. Kosmetoloģe mums pastāstīja, ko īsti dara. Viņa man patika visvairāk no visām profesijām, tāpēc ka tā  ir ļoti meitenīga un iztēles pilna. Masiere stāstīja pa masāžas veidiem, iedeva pasmaržot eļļas un uzminēt, kas tā pa smaržu. Man šķiet, ka šī ēnošana bija daudz interesantāka nekā pagājušā gada. Varbūt nākotnē gribētu kaut ko saistītu ar šīm profesijām. Monta 6.2 kl.

Mani ieinteresēja uzzināt vairāk par televīziju un cilvēkiem, kas tur strādā. Tādēļ izvēlējos ēnot Anitu Braunu TV3. Tā kā pagājušajā reizē ielūkojos fotogrāfa ikdienas dzīvē, šogad gribēju iepazīt ko citu. Šī Ēnu diena tika ļoti labi noorganizēta. Vadītāji bija parūpējušies par to, lai nevienam nebūtu garlaicīgi, lai katrs atrastu sev nodarbi. Darbinieki pastāstīja, ka uzņēmums nav atbildīgs tikai par saturu, ko rāda televizorā, bet arī ir radījis dažādus interneta portālus, kuros var aplūkot pārraides un ziņas. Uzzināju daudz ko jaunu, par ko iepriekš pat nebiju domājusi. Man vislabāk patika ekskursija pa uzņēmuma telpām. Nebūtu domājusi, ka tur strādā tik daudz cilvēku. Visinteresantāk bija aplūkot ziņu studijas, kur arī varējām uzņemt bildes. Ļoti jautri bija pabūt vietā, kur filmē laika ziņas. Nekad agrāk nebūtu iedomājusies, ka tā tās patiesībā uzņem. Vēl mūs izveda caur TV3 kanāla telpām, kur viena no moderatorēm iepazīstināja ar to, kā tiek nolasīts teksts un kā ir filmēti raidījumi. Anita Brauna mūs ļoti plaši iepazīstināja ar saviem darba pienākumiem un grafiku. Ja kaut kas bija neskaidrs vai radās vēlmes ko uzzināt, uzdevām jautājumus. Uzzināju, ka ir ne tikai jāstrādā pie datora, bet arī jādodas ārā, lai sagaidītu un palīdzētu žurnālistiem. Vēl ļoti jautri likās, ka tika dota iespēja sagrupēties komandās, sadalīt tekstu un uztaisīt savas ziņas īstajā TV3 studijā.

Varējām vairāk iepazīt uzņēmumu un redzēt, kā strādā moderatori, redaktori, žurnālisti un citu profesiju pārstāvji. Šķiet, ka šie ir vieni no interesantākajiem darbiem, ko ēnot. Es noteikti visiem iesaku apmeklēt šo uzņēmumu un visu procesu redzēt savām acīm! Agnese 6.kl.

Es, nokļūstot šajā  vietā, nezināju, ka tā vispār tur atrodas, jo, braucot garām daudz reižu, neesmu to ievērojis. Ienākot sapratu, kas te ir. To nodeva lielās kannas ar smagās tehnikas eļļu. Tas mani iepriecināja. Mums, tas ir, man, Kārlim G., Markusam un Artūram, pastāstīja par darāmo -  bija jāsaliek kastes uz paletes un jāceļ ar griestu ceļamkrānu motorbloki. Iepriekš iedeva  izmēģināt, kā tas strādā. Tas bija kā videospēlē, bet interesantāk. Sākot celt, es kontrolēju ceļamkrānu, bet Markuss precizēja. Bija sajūta, ka sanāca labi. Mēs samainījāmies. Markusam bieži samisējās, un nācās turēt, cik vien jaudas, lai svarīgā detaļa kaut kur neaizlidotu, jo Markuss piespieda pogu dziļi, un tad viss notiek daudz ātrāk. Pēc tam atnāca Kārlis. Mums gāja ātri. Pēc visu detaļu salikšanas palikām bez darba un sākām spēlēties. Viens pieķērās pie ceļamkrāna āķa, otrs  piespieda pogu, lai celtu āķi. Tas bija smieklīgi. Veicām dažus pasūtījumus, iedeva anketu, un bija jāatrod detaļas. Visas bija blīvju komplekti, bet dažas skrūves. Visi bijām apmierināti. Arī darbiniekiem patika mūsu apmeklējums. Tad mēs uzdevām pāris jautājumu un laimīgi aizgājām. Kārlis T. 6.1 kl.

Šogad ēnoju animatoru. Vēlējos to ēnot tādēļ,  ka nākotnē ļoti gribētu par to kļūt. Organizācijas nosaukums ir ‘’AtomArt’’, un viņi ir radījuši multfilmu ‘’Kā lupatiņi mazgājās’’ u.c. Kad iegāju telpās, jutos apjukusi. Istabas bija krāsainas un mājīgas, un visi darbinieki bija ļoti jauki, bet vienalga jutos nobijusies, jo citi bērni bija vismaz 2 vai 3 gadus vecāki par mani, un visi bija kopā ar kādu pazīstamu. Bijām 10, mūs sadalīja  pa 5. Mani iedalīja grupā, kur daudzi jau ir mēģinājuši animācijas programmas un zināja daudz vairāk par mani. Mums ļāva tās pamēģināt. Tas man ļoti patika. Tad mūs iepazīstināja ar meiteni no Igaunijas, kas ir ir atbraukusi apmaiņas programmā un ar bilžu un papīra palīdzību animē reklāmu kādai bankai. Viņa mums parādīja, kā maina papīra figūru kustību un to fotografē. Tādā veidā savācot vairākas bildes un ieliekot tās īpašā programmā, nospiežot vienu pogu, bildes iet ātri uz priekšu, un izskatās, ka figūras kustas. Es vienīgā to pamēģināju. Es ēnoju pirmoreiz,  un man ļoti patika. Domāju, ka tiešām mācīšos animāciju. Tas ir diezgan sarežģīts un garš process. Varbūt nedabūsi daudz naudas, bet daudz apbrīnas. Alise 6.2 kl.

Mēs ar Montu ēnojām skaistumkopšanas salonā “ Love my life”, kur strādā mana mamma par frizieri. Kosmotoloģes  parādīja kabinetu, krēmus un aparātus, ar kuriem uzlabo sejas ādu, izstāstīja arī par vaksācijām. No šīm visām profesijām man vislabāk patika administratores. Man šī diena patika - tā bija interesanta un izglītojoša. Marsela 6.2 kl.

Es ar klasesbiedriem Markusu, Kārli un Artūru devāmies uz uzņēmumu “SIA AUTEX PERKINS”, kur remontē un taisa visa veida tehnikas motorus un to rezerves daļas. Ēnojām noliktavas pārzini Uldi Tīģeri. Sākumā likās - būs garlaicīgi, bet es varēju tīrīt detaļas ar smilšstrūklu un iecelt motorus kastē ar ceļamkrānu, kas ir vadāms ar pulti. Vēlāk mums pēc saraksta bija jāmeklē detaļas, jo šis uzņēmums veido interneta veikalu un tāpēc fotografē tās. Kad bijām pabeiguši, uzdevām jautājumus. Uzzināju, ka sākumā šis uzņēmums bija domāts automašīnu ievešanai Latvijā no Krievijas, bet tas neizdevās, tad šo uzņēmumu pārņēma Ulda Tīģera tētis, kas uzņēmumu pārveidoja. Man ļoti patika, jo bija ļoti interesanti un es pirmoreiz tīrīju detaļu ar smilšstrūklu. Kārlis G. 6.1 kl.

Šogad lieta bija tāda, ka man atteica 3 ēnu devēji, kurus es tiešām vēlējos ēnot, jo tas bija tas, kas mani visvairāk interesēja, - interjera dizainers, mākslinieks. Ēnoju aktieri Aināru Ančevski. Godīgi sakot, es nekad nevēlētos būt aktrise, tādēļ arī nebija nekādas vēlmes ēnot aktieri, bet tas bija vienīgais variants, kas man atlika

 Viss šis pasākums notika Latvijas Nacionālajā teātrī. Vispirms mēs, ēnotāji, devāmies uz lielo zāli skatīties mēģinājumu izrādei ,,Arī vaļiem ir bail”. Tā nebija interesantākā daļa šajā dienā, jo aktieri pārsvarā tikai dalīja tekstu pie galda un sarunājās diezgan klusi savā starpā, taču vēlāk, kad viņi mēģināja ar visām kustībām, tad bija tāda nedaudz savāda sajūta, jo tas bija daudz citādāk nekā tad, kad viss notiek pa īstam izrādes laikā. Devāmies arī ekskursijā pa teātri. Izstaigājām visas telpas – garderobes, atpūtas, rekvizītu, šuvēju, aktieru pulcēšanās telpas, visas zāles. Beigās uzdevām Aināram vairākus jautājumus par viņa dzīvi teātrī, sajūtām, domām. Viņš ar mums runāja ļoti brīvi un atbildēja godīgi uz pilnīgi visu. Tas bija ļoti jauki.

 Man ļoti patika tā daļa, kad ar Aināru devāmies ,,ekspedīcijā”, jo tas bija jautri, viņam ir laba humora izjūta. Īsti nepatika mēģinājums, jo bija garlaicīgi. Rezultātā nenožēloju to, ka ēnoju aktieri, jo patiešām uzzināju un redzēju daudz ko jaunu un interesantu.  Līna 7.kl.

Šogad, paskatoties Ēnu dienas mājas lapā, neatradu nevienu vakanci, kas man ļoti interesētu. Nolēmu pieteikties pats personīgi pie savas māsīcas Kristīnes, kas strādā Mākslas muzejā.Dienā mēs kopā gan lielākoties tikai pastaigājāmies pa muzeju, bet uzzināju nevis ļoti daudz, bet gan ļoti, ļoti daudz. Viņa stāstīja par vēsturi, rekonstrukciju, izstādēm, par vairākiem pasākumiem, darbinieku ikdienu. Izstaigājām kopā visus 7 muzeja stāvus, nokļuvu arī vietās, kur apmeklētājus parasti nelaiž.

Es šo dienu patiešām izbaudīju, lai gan to nevarētu saukt par ēnošanu, bet par ļoti padziļinātu ekskursiju. Ikreiz Ēnu diena, man šķiet, vēl interesantāka nekā iepriekš. Kārlis K. 7. kl.

Šogad ēnoju savu tēti, kurš ir SIA “Quinto Networks” valdes loceklis. Viņš pārsvarā iet uz sapulcēm un pārvalda virtuālās mašīnas un serverus. Dienas sākumā nekas īsti nenotika, līdz atnāca viens no kolēģiem. Viņam bija problēma ar tīkla komutatoru, kas atradās vienā istabā, bet vajadzēja tīklu vairākos kabinetos, un vienīgais veids, kā to atrisināt, bija izvilkt atklātu kabeli no komutatora līdz katram kabinetam, līdz atnāks tehniķis un ieliks sienās vadus. Es palīdzēju monitorēt datortīkla darbību ar “Youtube” palīdzību.

Pēc pusdienām braucām atpakaļ uz biroju un uzspēlējām galda tenisu līdz pusdienu pārtraukuma beigām. Tētim bija jāiet uz sapulci, bet, tā kā man nebija uzvalka, paliku  kabinetā un turpināju monitorēt datortīkla darbību. Pēc atgriešanās mans tētis ar vienu kolēģi diskutēja par to, vai gaisa sildītāji dedzina skābekli vai ne. Mans tētis teica, ka ne, bet viņa kolēģis pretāji - gaisa sildītāji dedzina skābekli. Beigās viņi nosprieda, ka nekādā būtiskā veidā sildītāji nededzina skābekli, jo tur nav kam degt. Līdz darbadienas beigām es turpināju monitorēt datortīkla darbību. Kopumā man šī ēnu diena patika un likās interesanta. Kārlis E. 7.kl.

Ēnoju Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus brigāžu atbalsta centrā “Krasts”. Šī bija lieliska iespēja uzzināt par darbu Neatliekamajā medicīnā. Mums parādīja visas telpas, kam tās domātas, un katrs darbinieks, kas tur strādā, rādīja, pastāstīja, ko dara. Pēc tam bija neliela prezentācija par viņu ikdienu. Tad  mūs aizveda uz Neatliekamās palīdzības mašīnu – pastāstīja, parādīja katru lietu, kas šajā mašīna atrodas. Gājām uz  apmācības zāli, uzdevām jautājumus, uzzinājām vēl par šo profesiju, iemācījāmies, kā sniegt pirmo palīdzību ārkārtas gadījumos, kā izmanto dažādus aparātus. Diemžēl likums neatļauj bērnus ņemt līdzi uz izsaukumiem, tas, manuprāt, būtu bijis ļoti interesanti. Vissvarīgākais, ko es no šīs Ēnu dienas ieguvu, bija redzēt cilvēkus, kas patiešām mīl savu darbu. Kate 7.kl.

Ēnoju bankas pasākumu organizatoru – Unu Umuli. Diena aizritēja ļoti ātri. Man ļoti patika tas, ka mums daudz ko ļāva darīt arī pašām. Sākumā vajadzēja salikt dāvanas pārējiem bankas ēnotājiem. Tad taisījām plakātus, pēc Unas veidotā saraksta nosūtījām e-pastus.

Pēc tam izstaigājām banku. Nekad nebūtu domājusi, ka tur ir arī sporta zāle, peldbaseins un trenažieru telpa. Iepazināmies ar Unas darba biedriem. Darbadiena pagāja visai aktīvi, jo, pa 10 stāviem visu laiku staigājot turpu šurpu, paspējām apsēsties, tikai pusdienas ēdot. Šī bija lieliska pieredze! Patiešām daudz ko mācījos gan no Unas, gan no viņas kolēģiem. Elizabete 7.kl.

Es devos ēnot personāla vadītāju Aiju Draudziņu no “SIA Lates Ltd” (“Lulū pica”), cerēdams, ka redzēšu un noklausīšos kādu darba interviju.  Ierados laicīgi (plkst. 9.00), mani sagaidīja Aija. Mūs iepazīstināja ar visiem darbiniekiem. Šajā picērijā bija arī direktore. Parasti direktores ir niknas, ar skaļu balsi, taču šī bija vissmaidīgākais cilvēks, kādu biju redzējis, pat darbinieki apgalvoja, ka viņa ir tāda vienmēr. Kad bija izstāstīts par iestādi, devāmies uz pašu picas ceptuvi. Mums bija iespēja izcept pašiem savu picu. Parādīja, kā izcept picu - pamētāja mīklu gaisā, kas bija ļoti interesanti, un ļāva izvēlēties sastāvdaļas un uzlikt tās pašiem. Tad, kad pica bija izcepta, mēs to apēdām. Tā bija debešķīga, un pašiem bija liels prieks.

Pēc picas notiesāšanas Elmārs (viens no trim uzņēmuma īpašniekiem) sāka mācīt, kā dzīvot. Viņš ļoti uzsvēra to, ka no rītiem vispirms ir jāsaklāj gulta. Man tas nešķita nemaz tik svarīgi, kā viņš to aprakstīja. Tad Elmārs atklāja, kā radās pati ideja par picēriju, kā pēc tam veicies. Visvairāk man patika tas, kā Elmārs guva ideju par picērijas dibināšanu - viņš ar ģimeni bija aizbraucis uz Toronto (Kanāda) un aizgājuši uz picēriju. Tur kāds picas cepējs uzmetis picas mīklu gaisā, apgriezies, noķēris picu un uzsmaidījis Elmāram. Tas bijis ļoti aizraujoši. Tāpēc viņa dzīves moto ir “dream big” (sapņo lielus sapņus). Tā arī neko neuzzināju par personāla vadīšanu, taču esmu ļoti priecīgs, ka aizgāju un to nenožēloju. Artūrs 7.kl.

Šogad ēnoju zobu tehniķi Mārtiņu Žagaru uzņēmumā “Baltic Dental Group”. Tur tiek izgatavoti zobu implanti un protēzes. Savu dienu sāku plkst. 9.00. Ražotne sastāv no vairākām istabām, kur katrs darbinieks dara savu darbu. Nezināju, ka zobu protēžu gatavošana ir roku darbs. Viss ar maziem urbīšiem un slīpmašīnītēm tiek rūpīgi izstrādāts ar 0,1 mm precizitāti. Šai profesijai ir arī daudz mīnusu – jābūt ļoti pacietīgam, nedrīkst būt neprecīzas, trīcošas rokas, var gūt traumas, jābūt gatavam kļūdīties. Bet ir arī daži plusi, kā, piemēram, laba alga, darbs gaišās, patīkamās telpās.

 Mārtiņš man daudz pastāstīja par šīs profesijas niansēm. Pēcpusdienā izgatavojām nelielu atslēgas piekariņu zoba formā. To darījām šādi – paņēmām keramikas zobu, pielīmējām tam klāt mazu plastmasas riņķīti, aiz kura varēs to piekarināt pie atslēgām, ielikām zobu ar riņķīti silikona caurulītē, pa virsu uzlējām karstumizturīgu pastu, kas sacietē ap zobu. Pagaidījām, līdz masa sacietē, tad izņēmām no silikona caurulītes, likām krāsnī 900 grādu karstumā uz stundu. Kad laiks bija pagājis, pa kanālu ielējām iekšā sakarsētu metālu. Pārsitām karstumizturīgo masu un dabūjām ārā metāla zobu, ko es apstrādāju ar slīpmašīnu un pēc tam to nopulēju.  

Es uzzināju daudz informācijas par profesiju, par kuru man nebija nekāda priekšstata. Mārtiņš tik daudz man stāstīja un rādīja, it kā es būtu viņa māceklis. Lai apgūtu šo profesiju, ir jāmācās 2 gadus. Es droši vien to nākotnē neizvēlētos, jo man nav īpaši liela pacietība un precīzas rokas. Kalvis 7.kl.

Šogad ēnoju aktieri Aināru Ančevski. Pagājušo gadu, ciemojoties pie TV 3 ziņu žurnālista, skatījāmies interviju ar šo aktieri un viņa ēnām. Man šķita ļoti interesanti, tāpēc šogad izvēlējos pieteikties pie viņa. Gaidot sēdējām Nacionālā teātra zālē un skatījāmies mēģinājumu, kurā varēja redzēt daudz  aktieru, piemēram, Maiju Doveiku, Lāsmu Kugrēnu, Normundu Laizānu. Bijām ekskursijā pa teātri. Ļoti īsi, bet interesanti aktieris pastāstīja par dažādām vietām, iepazinām arī citas profesijas, kas saistītas ar teātri, bijām uz lielās skatuves. Varēja redzēt, ka kolēģi viens pret otru izturas ļoti labi, un, kā pats Ančevskis saka, visi ir liela ģimene. Dienas noslēgumā katram bija iespēja uzdot jautājumus. Ančevskis mums stāstīja gan savu pieredzi dažādās situācijās, gan smieklīgus atgadījumus, kas notikuši uz skatuves. Interesanti man šķita, kā viņš spriež par jauno un veco aktieru savstarpējām attiecībām, kurās viņš uzsvēra, ka jaunajiem aktieriem nav pietiekoši lielas cieņas pret jau pieredzējušiem un ilgāk strādājošiem aktieriem. Nedaudz traucēja tas, ka pieteikušies bija ļoti daudz skolēni. Tomēr šī diena bija labi pavadīta, uzzināju daudz jauna un redzēju skatuvi arī no mākslinieku puses. Ance 8.kl.

Katru gadu Ēnu dienā cenšos atrast vakanci, kas mani tiešām interesē, un iegūt pēc iespējas vairāk labu emociju, pieredzes. Šogad nekas oficiālajā mājaslapā mani nesajūsmināja, tomēr neatmetu cerības un izdomāju, ka pati, tāpat kā pagājušajā gadā, atradīšu savu ēnu devēju. Arī tā es nevarēju izdomāt, kam es tajā dienā gribētu staigāt līdzi. Beigu galā skolotāja Vita sarunāja mums ar Māricu un Dārtu Ēnu dienu Latvijas Televīzijā. Tieši šajā trešdienā kinoteātrī ’’Splendid Palace” norisinājās Latvijas Televīzijas rīkotā gada balva „Kilograms kultūras”.  Kinoteātrī mēs pavadījām visu garo darba dienu, redzot aizkulišu un filmētāju darbus, pasākuma sagatavošanu, mēģinājumus. Visas dienas laikā sanāca ēnot ne tikai raidījumu daļas projektu vadītāju Inesi Kublicku, bet arī pasākuma režisori un citus pasākuma veidotājus un kordinatorus. Šī bija pirmā Ēnu diena, kurā man bija jāuzņemas pienākumi un jāpalīdz. Tas man ļoti, ļoti patika. Mēģinājumos pat gājām saņemt balvas, tādā veidā attēlojot nominantus- uzvarētājus. Dienas nogalē jau biju pilnībā iejutusies aizkulišu dzīvē un smaidīga staigāju  starp aktieriem, mūziķiem un visiem citiem. Pēc tam palikām uz pašu balvu pasniegšanu un pēc dienas mēģinājumiem redzējām arī gala pasākumu. Lai gan tā es vēlos teikt pēc katras ēnošanas, šī bija līdz šim visaizraujošākā un brīnišķīgākā. Ēnu diena mani patīkami pārsteidz katru gadu! Grēta 8.kl.