top of page
Absolventi. Mēs domājam par Jums!
9. klase.jpg

2018./19. m.g. 24. izlaidums

Mārica Zaķe- Rīgas 2. valsts ģimnāzija

Greta Grebže -Rīgas 2. valsts ģimnāzija

Ance Grīnvalde- 

Melisa Osovska- Rīgas dizaina un mākslas vidusskola

Raivo Kalniņš -Valsts tehnikums

Niko Blaževičs- Valsts tehnikums

Ralfs Kanders-Ķekavas vidusskola

2017./18. m.g. 23. izlaidums

Elizabete Linavska- Rīgas 3. valsts ģimnāzija

Dārta Cīrule- Rīgas 3. valsts ģimnāzija

Melānija Dalbiņa-Rīgas 2. valsts ģimnāzija

Alise Milliņa- Ziemeļvalstu ģimnāzija

Alise Legzdiņa- Rīgas dizaina un mākslas vidusskola

Miks Mozuls-Valsts tehnikums

Arnis Egle- Valsts tehnikums

Diāna Čerezova-Ķekavas vidusskola

Ralfs Spariņš-Ķekavas vidusskola

Emīls Punte- Ķekavas vidusskola

2016./17. m.g. 22. izlaidums

Alise -Rīgas 3. vidusskola

Annija-Rīgas 3. vidusskola

Liene– Rīgas 49.vidusskola

Toms- Rīgas Valsts tehnikums

Eduards J.-Ķekavas vidusskola

Eduard Č.-Ķekavas vidusskola

Katrīna– Rīgas Vācu ģimnāzija

Gustavs-Rīgas 49.vidusskola

Viktorija-Rīgas Stila un Modes tehnikums

Annija-Āgenskalna Valsts ģimnāzija

2015./16. m.g. 21. izlaidums

Letīcija -Āgenskalna Valsts ģimnāzija

Rihards– Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikums

Adrians -Rīgas Valsts tehnikums

Ernests- Rīgas Valsts tehnikums

Rolands- Rīgas 49.vidusskola

Kārlis– Rīgas Vācu ģimnāzija

Pie mums ciemojas absolventi
No absolventu vēstulēm
mārica.jpg

Mārica Zaķe XXIV izlaidums

“Gaismas tilta 97” skolēni,

vien pusgadu mācos vidusskolā un, kā “svaiga” absolvente, saku - mainījies ir viss un nekas. Vienas vasaras laikā mani septiņi klasesbiedri pārtapa par divdesmit astoņiem, ierastie divi stāvi (ja neskaita dienas, kad bija vizuālā māksla) kļuva par pieciem, pusdienu rindas garākas un miega stundas īsākas. Taču tas ir vēl nieks.

Pavērās skumja apskaidrība - te esmu viena no daudziem, piliens jūrā. Ir pāris skolotāju, kas piecu mēnešu laikā joprojām neatceras un nemaz necenšas atcerēties, kā mani sauc, jo es viņiem piederos pie kārtējās pasažieru kravas, ko aizgādāt līdz augstskolas slieksnim. Te valda paša brīva griba, neviens nespiedīs piedalīties konkursos un olimpiādēs, dziedāt korī vai pakavēt starpbrīžus “Ķocī”. Taču tagad, kad nav neviena, kas paskubina rosīties, ilgojos pēc tā.

Runā, ka vidusskolā dzimst dzīves labākie gadi, taču, kamēr gaidu savējos, droši varu apgalvot, ka manas visjaukākās atmiņas ir veidojošās tieši “Gaismas tilta” sienās... Rozajās sienās. Pirmā popiela, karnevāli (jā, arī tādi te bija), keramikas pulciņš, kurā veidotie šedevri pie manis nonāca vēl pagājušogad, pirmā Lielā mamma, tā reize, kad no mūsu klases izveidoja ansambli un piedalījāmies “Balsīs”, kanēļa bulciņas, dzīve bez skapīšiem, kad grāmatas vajadzēja likt pagaldēs, cik no jums aizgāja uz tām pāris franču valodas nodarbībām pie Hasana? Ekskursijas, fukšu balles, es pat iemācījos hip-hopu, lai tiktu uz dziesmu un deju svētkiem! Diena, kad skolotāja Lauma izdzina gaitenī mācīties, jo traucējām stundu, un citas palaidnības, par kurām vēsture klusēs.

Ko cenšos sacīt, ir tas, ka jums visapkārt ir cilvēki, kam rūp darbs, ko darāt, kas redz labu ikvienā un ir gatavi palīdzēt, vien atliek pajautāt. Nebaidieties, jautājiet, runājiet, rīkojiet, piedalieties, atbalstiet skolasbiedrus, mīliet skolotājus un, lūdzu, mācieties matemātiku! Galvenokārt, veidojiet savas atmiņas, jo viss ir pašu rokās!  Un, cerams, arī jūs ar siltu sirdi atgriezīsieties “Gaismas tilta” nu jau dzeltenajās sienās.

 

Mīļas bučas,

Mārica

bottom of page