JAUNUMI & NOTIKUMI
Pēdējais zvans 2017
Devītie, vārds jums!
Šogad piedzīvoju pirmo (un pēdējo) Pēdējo zvanu savā dzīvē. Tradicionāli aiz rokas vedām 1. klasi, zvaniņam skanot, apkārt skolai. Skolas zālē katra klase mums, devītajiem, demonstrēja sagatavotos priekšnesumus. Visspilgtāk atmiņā man palicis mēmais šovs, kurā mums bija jāattēlo savas skolotājas. Man trāpījās sk. Santa, kuru attēlot nebija tik sarežģīti kā citas. Laikam tomēr neesam iepazinuši mūsu pedagogus līdz galam – dažas bija patiešām grūti atveidot. Priekšnesumu laikā atskanēja arī labi zināmā sākumskolā dziesma. Brīžiem aizkustinošs, taču ļoti patīkams Pēdējais zvans. Toms
Man vislabāk atmiņā paliks, kā mēs mājturības kabinetā jaukā gaisotnē lasījām vecos paskaidrojumus, vēstules sev un runājāmies. No paša pasākuma zālē atcerēšos 1. klases priekšnesumu. Uz brīdi likās – sākšu raudāt Katrīnai līdzi. Alise
Pēdējais zvans vienmēr ir ļoti emocionāls pasākums gan skolēniem, gan skolotājiem. Iepriekšējos gados, sveicot devītos, vienmēr gaidīju, kad būšu viņu vietā. Nu tā diena bija pienākusi.
Kopā pirms pasākuma paspējām atcerēties visu savu skolas dzīvi - palīdzēja bildes, lielais paskaidrojumu kalns un lapas, kurās esam mazākajās klasēs rakstījuši par saviem mērķiem. Ļoti patika visi apsveikumi, bet īpaši atmiņā palika mūsu skolotājas Agneses klase, kas dziedāja dziesmu un runāja dzejoli no mūsu 4. klases izlaiduma. Liene
Astoņus gadus gaidīju, kad es sēdēšu priekšā, nevis veidošu uzvedumu tiem, kas sēž priekšā. Beidzot šis brīdis ir klāt. Pirmo reizi es sajūtu, ka mācības tūlīt beigsies šajā skolā. Kad mēs vedām pirmklasniekus apkārt skolai, ļoti viegli bija iedomāties sevi viņu vietā. Tad tu saproti, ka nemaz tik ilgi nebijām šeit. Laiks tik tiešām ātri iet... Gustavs
Kad ar 1. klasi uzsākām ceļu apkārt skolai un gājām garām skolas zālei, mūs pārsteidza lielās ovācijas, kas atskanēja no zāles. Visi priekšnesumi bija pārdomāti, un katrā bija savs interesantais. Mēs smējāmies, priecājāmies un pat domājām... Saņēmām liecības, kurās tad nu kopskatā redzējām savas sekmes. 8 klase bija sagatavojusi pārsteigumu – došanos uz minigolfu (šo tradīciju iedibinājām mēs pagājušogad). Es tiem, kas vēl būs devītie, novēlu izbaudīt visus mirkļus, ko sniedz 9. klase. Eduards Č.
Viens no patīkamākajiem 9 klases notikumiem – Pēdējais zvans. Lielā saviļņojuma un brīnišķīgo priekšnesumu iespaidā tas mums atgādināja, ka jau pēc pāris dienām sāksies lielie eksāmeni un pēc nedēļām trim mēs pēdējo reizi ieiesim skolā kā “Gaismas tilts 97” skolēni. Mēs kļūsim “Gaismas tilts 97” absolventi. Tas noteikti bija līksms un bēdīgs pasākums reizē, kas lika aptvert – mēs, visa skola, esam kā liela ģimene un šādas vērtības un mājības izjūtas nebūs nevienā citā “lielajā” skolā. Annija P.
Pēdējais zvans 2017 skolasbiedru acīm
Šogad pamatskolu beigs skolotājas Andas klase. Skolasbiedri centās īpaši apsveikt viņus. Mēs devītos sveicām, uzdodot viņiem 15 dažādus jautājumus par hokeju. Visi devītie ļoti labi atbildēja, pildīja uzdevumus, ko viņiem uzdeva citas klases, attēloja skolotājas mēmajā šovā. Mēs jau bijām mazliet uztraukušies, pat nevaru iedomāties, cik uztraukušies bija viņi. Lai mūsējiem veicas eksāmenos! Elizabete 6.kl.
Katra klase sagatavo atvadu priekšnesumu 9-tajiem, un šogad mēs nolēmām taisīt testu, cik labi devītie zina par hokeju, tādēļ ka šobrīd norisinās Pasaules čempionāts. Balvās iedevām katram skolēnam pa cepumam, kas atgādināja hokeja ripas. Dažām klasēm bija labāki priekšnesumi nekā mums, bet tas nekas, galvenais, ka devītajiem patīk. Nevaru vien sagaidīt savu Pēdējo zvanu, kad es, devītās klases skolēns, varēšu skatīties citu sagatavotus priekšnesumus. Kalvis 6.kl.
Ar katru gadu “Pēdējais zvans” man ir arvien skumjāks, jo skolu beidz aizvien tuvāki cilvēki, kurus tu pazīsti jau ilgu laiku. Tas liek aizdomāties, ka drīz es pati būšu 9. klasē. Ir grūti iedomāties turpmākās skolas gaitas bez tagadējās 9. klases. Atceros savas domas par viņiem, kad gāju sākumskolā. Visspilgtākās atmiņas saglabājušās tieši no 2. klases, kad viņi bija ceturtajā - tolaik apbrīnoju, cik šīs klases skolēni lieli. Daudzi no šīs klases bija arī svarīga daļa skatuves runas pulciņā “Ķocis”, kurā pati esmu iestājusies. Jau gada sākumā aizdomājos, kāds “Ķocis’” būs bez viņiem, jo Katrīna, Annija, Liene, Alise, Toms un Gustavs ir puse no visu cilvēku sastāva.
Protams, ir arī liels prieks, ka šie skolēni, kuri ir tik dažādas personības, izauguši jau tik lieli. Katras klases priekšnesums viņiem par godu, manuprāt, bija ļoti sirsnīgs un jauks. Ance 7.kl.
Ak, šis vienreizējais Pēdējais zvans atkal ir klāt! Tā brīnišķīgā iespēja novēlēt saviem gudrajiem devītajiem veiksmi eksāmenos. Kā katru gadu, pasākums bija pilns ar smiekliem, kā arī interesantām atziņām. Bet nekas nekad nevar būt ideāls. Piemēram, mūsu priekšnesumā gandrīz visi bija mēmi, kad bija jāvērtē 9-tie par viņu gudrību un atbildēm. Cerams, nākamajā gadā mēs nebūsim nerunīgi. Anete 6.kl.
Testu uztaisījām ar slavenā “interneta” palīdzību. Vietnes adrese ir https://kahoot.it, tur bija 15 jautājumi par hokeju. Mūsu jautājumi bija ļoti viegli, dažviet āķīgi. Viņi atbildēja pareizi uz 13 no 15 jautājumiem. Tas ir labi. Citu klašu priekšnesumi bija ļoti interesanti, man atmiņā visspilgtāk palika 3. klases. Šis Pēdējais zvans bija ļoti interesants, vēlos, lai tāds pats vai pat vēl labāks būtu mums, kad būsim 9.klasē. Artūrs 6.kl.
Pēdējā zvana pasākums vienmēr notiek maijā, un tas liecina, ka skolas un mācību beigas jau ir pavisam tuvu. Devītajiem sāksies eksāmeni, bet es jau domāju par vasaras brīvdienām. Eduards 6.kl.
Šogad katrs priekšnesums bija ļoti interesants, un es pats gribēju būt tad kā skolas absolvents. Manuprāt, ka visinteresantākais priekšnesums bija 4. klasei ar jautājumiem par skolas dzīvi, uz kuriem bija jāatbild tikai ar JĀ vai NĒ. Mēs, 6. klase, uzdevām vairākus jautājumus par Latvijas hokeju un hokeja izlasi, lai gan mūsu priekšnesums nebija ideāls, tik un tā domāju, ka 9-tajiem patika. Kārlis K. 6.kl.
Protams, katru gadu 9. klasēm ir svarīga diena – Pēdējais zvans. Šoreiz viņiem priekšnesumos bija jādomā ar galvu, nevis jākustas. Es novēlu jums, 9. klase, pabeigt šo mācību gadu sekmīgi un ar lieliem panākumiem it visā! Līna 6.kl.
Pasākuma “Pēdējais zvans” dienā 9. klasei kopā ar 1. klasi jāapiet apkārt skolai. Pēc tam seko sirsnīgie un jautrie priekšnesumi! Man visvairāk patika mēmais šovs, kur vajadzēja attēlot skolotājas. Es viņiem novēlu, lai veicas eksāmenos un lai viss izdodas jaunajā skolā! Melisa 7.kl.
Šis bija visskumjākais Pēdējais zvans, jo no skolas aizgāja man vispazīstamākā 9. klase. Visinteresantākais priekšnesums man šķita mūsējais. Mūsu priekšnesumā uz lapām bija uzlīmēta katra 9. klases skolēna bilde. Markuss lasīja jautājumus, un mēs atbildējām tā, kā mums atbildēja 9-tie Lielajā intervijā. Es uzzināju daudz ko jaunu par saviem skolasbiedriem. Es ceru, ka man arī būs tik aizraujošs Pēdējais zvans. Kārlis G. 5.kl.
Man patika šie priekšnesumi. Ja es ietu 9. klasē, es būtu ļoti priecīgs. Man liekas, ka šis ir uzmundrinājums pirms eksāmeniem. Kārlis T. 5.kl.
Mēs skolotājai Andai un viņas klasei uzdāvinājām šampanieti un konfektes. Mārtiņš 5.kl.
6. klase ‘’Jump Space’’
Sākumā es nemaz negribēju nākt uz pasākumu, jo iepriekš, kad biju tur, nemaz tik ļoti interesanti nebija, bet tomēr atnācu un to nenožēloju. Bija jautri, varēja gan lēkāt pa batutiem, gan lēkt iekšā ‘’baseinā’’ un labi izklaidēties kopā ar klasesbiedriem. Varbūt mēs varētu vēlreiz atbraukt uz ‘’Jump Space’’? Kārlis K. 6.kl.
Šā gada 25. martā mēs, 6. klase, apmeklējām nesen atvērto batutu parku “Jumpspace”. Šis ir lielākais batutu parks Latvijā. Jumpspace ir 1600m2 liels parks, kurā ir batuti pilnīgi visur - pat uz sienām. To jau ir apmeklējuši ļoti daudz latviešu, kā arī citu tautu iedzīvotāji.Mēs apsvērām šo domu apmeklēt Jumpspace apmēram mēnesi. Visi to brīdi gaidīja, kad varēs kārtīgi izlēkāties. Kad sākām lēkāt, laiks pagāja vēja spārniem. Sākumā lēkājām pa parastajiem batutiem, tad sākām pārvietoties un tad uz porolonu baseiniem. Tur bija kāda maza ietve virs liela porolonu baseina baļķa platumā. Uz šīs ietves katram tika iedots kaut kāds zils, mīksts sitamais vai bakstāmais, ar kuru bija jānogāž otrs cilvēks baseinā. Mēs sacentāmies savā starpā. Es uzvarēju pilnīgi visus, dažreiz nokritu, bet es nebiju pirmais, kurš nokrita. Kā jau teicu, laiks pagāja vēja spārniem - divas stundas pagāja kā piecpadsmit minutes. Visi bija ļoti priecīgi par šīs dienas pasākumu.
Man šis šķita viens no visinteresantākajiem apmeklējumiem ar mūsu klasi, tas bija vienreizīgi, protams, vēlētos vēlreiz šo parku apmeklēt. Artūrs 6.kl.
Lieldienas skolā 2017
Kopš es mācos šajā skolā, manuprāt, nav bijis neviena Lieldienu pasākuma, koncerta vai kā cita, kā mēs svinētu šos svētkus, un, ja arī ir bijis, tad noteikti ne tik tradīciju, rotaļu un spēļu pilns kā skolotājas Lauras un folkloras pulciņa organizētā Lieldienu ieskandināšana.
Mēs sitāmies ar olām, ripinājām tās, centāmies izzīlēt skolas puišu un meiteņu nākotni, dziedājām un mazgājām sejas avota ūdenī. Sevišķi interesanti bija iet rotaļās. Mūsdienās bērni par zemu novērtē latviešu rotaļas, kas īstenībā ir diezgan jautras. Un ja vēl tieši tā kā todien uzspīd saulīte! Ar mums kopā bija arī vairākas skolotājas, kas aktīvi piedalījās, un beigās visas klases veiksmei vasarā, kad cīnāmies ar odiem, klases audzinātājas tika izšūpotas šūpolēs.
Domāju - lai mēs šādi biežāk skolā svinētu dažādus svētkus! Esmu pateicīga, ka mūsu skolā darbojas folkloras pulciņš un viņu radošā skolotāja, kas gan skaisti muzicē, gan rīko jaukus pasākumus. Grēta 7.kl.
Šogad, pirmo reizi pēc dažu gadu pārtraukuma, beidzot svinējām Lieldienas arī mūsu skolā. Šogad kopā ar mūzikas skolotāju Lauru un viņas palīgiem.
Kad iznācām ārā, skolas pagalmā, kur notika šis pasākums, mēs sākām visu ar mazgāšanos avota ūdenī. Katram ielēja saujiņu ar ūdeni, un katrs nomazgāja savu seju un rokas. Vēlāk sastājāmies lielā aplī un gājām rotaļās. Tad pār šūpolēm mētājām olu, lai zinātu, cik mēnešus mums veiksies, skolotājas izšūpojās katra par savu klasi, lai odi nekostu. Ripinājām arī olas, taču es sēžoties netīšām savējo saspiedu.
Es biju laimīga, ka šogad mēs svinējām Lieldienas, jo citus gadus mums parasti nesanāk. Es Lieldienās neizpildu ticējumus, tikai dažus un pašus pazīstamākos, kā olu sišanās vai šūpošanās, lai odi nekostu. Tāpēc bija, manuprāt, ļoti jauki, ka atkal šīs paražas izpildīju. Bija ļoti jautri svinēt Lieldienas skolasbiedru lokā. Mārica 7.kl.
Šā gada Lieldienu pasākumu organizēja mūsu skolas skolotāja Laura. Mēs visi gājām rotaļā ‘’Dindaru, dandaru’’ un citās - tās man ļoti patika. Tad mazgājām muti ar avota ūdentiņu, lai mēs būtu veseli un skaisti. Skolotāja Laura un viņas palīgi spēlēja kokli un kopā ar mums dziedāja dziesmas. Tie, kas tās nezināja, vispirms paklausījās un tad piebiedrojās pārējiem. Pēc tam mēs katrs ņēmām dzijas gabaliņu un apsējām to ap koka zaru. Tad visi zari bija pilni ar dažādu krāsu striķīšiem. Skolotājas šūpojās ziedu izrotātās šūpolēs. Pēc tam to varēja darīt visi, kas gribēja. Vēlāk izšūpojos arī es. Lieldienās jāšūpojas, lai nekostu odi. Visu beidzot mēs sasitāmies ar mūsu pašu izkrāsotajām un izrotātajām olām - tas bija jautri. Man patika. Tad, kad olas bija ieplaisājušas, varējām tās apēst. Šis Lieldienu pasākums bija citādāks un aizraujošāks par pagājušajiem gadiem, jo darījām vēl līdz šim nezināmas nodarbes. Ļoti ceru, ka nākamajā skolas Lieldienu pasākumā darīsim un spēlēsim vēl nezināmas nodarbes un rotaļas! Agnese 5.kl.
Šogad skolā Lieldienas svinējām kopā ar Katlakalna ģimeņu draudzi. Mēs dziedājām dziesmas par Lieldienām. Pēc tam mazgājām seju ar avota ūdeni. Tad gājām Lieldienu rotaļās - man visvairāk patika rotaļa ”Trejdeviņi’’. Šajā rotaļā diviem cilvēkiem bija jāstāv vidū, kamēr visi citi, sadevušies rokās pa trīs, gāja uz apli un dziedāja, kad dziesma bija beigusies, atskanēja jautājums: “Kur ir trejdeviņi?” Ja atbilde bija “Tepat”, visi mainījās vietām, bet, ja ne, tad viss turpinājās. Pēc tam mēs kaulējāmies ar olām un ripinājām tās. Olas ripoja labi. Šajās skolas Lieldienās es nevienu reizi nevinnēju olu kaujās, taču olu aizripināju vistālāk. Man patika skolas Lieldienas. Markuss 5.kl.
Lieldienas mums vadīja folkloras kopa. Mēs klausījāmies dziesmas un varējām dziedāt arī līdzi. Ievērojot latviešu tautas tradīcijas, nomazgājām seju ar avota ūdeni, lai visu gadu būtu skaistums. Gājām jautrās rotaļās, un mani tās ļoti uzmundrināja. Vēl mums iedeva zariņus, un mums vajadzēja mest tos tālumā, lai viss ļaunais aizietu prom. Šo tradīciju sauc par šautriņu mešanu. Lai aizsietu raganām mutes, mums vajadzēja piesiet pie koka zariem krāsainus dzijas dzīpariņus. Protams, visi mēs šūpolēs izšūpoties nevarējām, tāpēc to mūsu vietā izdarīja skolotājas. Visbeidzot bija olu kaujas, pirmo reizi es vinnēju ar savu olu, bet otro gan diemžēl ne. Diena pagāja ātri un ļoti jautri. Man ļoti patika viss, ko mēs darījām, bet laikam vislabāk patika sisties ar olām. Marta 5.kl.
Lieldienu svinēšana skolā bija interesanta. Pie mums bija atbraukusi Folkloras grupa. Man patika, ka visi kopā spēlēja spēli. Pēc tam mēs pildījām dažādus rituālus, kuros dzinām prom ļaunos garus. Es nekad to nebiju darījis. Beigās mēs sitāmies ar olām un tās ripinājām. Mārcis 5.kl.
Šo visu pasākumu vadīja mūzikas skolotāja Laura un citi bērni no folkloras pulciņa. Sākumā visiem vajadzēja nomazgāt muti ar avota ūdeni un pēc tam bija visādas rotaļas. Mums iedeva kociņus un tos vajadzēja mest aiz skolas dārzā. Vēl arī bija jāmet pāri šūpolēm olas lai tās nenokristu, es šūpolēs šūpojos pēc visa pasākuma. Ļoti daudz cilvēku gribēja sisties ar olām un tās ripināt, neviens nebija ne uzvarētājs, ne zaudētājs, bet man šis pasākums ļoti patika, jo es atcerējos par vairākām Lieldienu tradīcijām. Mārtiņš 5.kl.
Mūsu skolas Lieldienas sākās ar dziesmu, īsti nosaukumu nezinu, bet mēs saucām saulīti ārā. Pēc dziedāšanas mēs nomazgājām seju ar avotiņa ūdeni, tas bija vēss, un es ceru, ka latviešu ticējumam ir taisnība. Pēc tam bija latviešu rotaļas, bija pietiekami interesanti, un man iepatikās. Pēc tam mēs visi rindā gājām ap nojumi un dziedājām, tad gājām apkārt skolai un metām zarus vienā vietā un teicām: ,,Prom mežā, tiš mežā, no mājām ārā”, lai viss sliktais un sliktie gari aizlido mežā no skolas un mājām. Tad mēs apsējām striķus ap krūmu zariem un teicām buramvārdus, un problēma ir, ka es neatceros tos vārdus. Pasākumu vadīja mūzikas skolotāja. Ričards 5.kl.
Man ļoti patika šī gada mūsu skolas Lieldienas. Mūzikas skolotāja Laura bija ļoti centusies, un pasākums izdevās lielisks.
Tās bija tradicionālās Lieldienas, kurās mēs gājām rotaļās, mazgājām seju avota ūdenī, metām prom kociņus, lai aizdzītu visu slikto, kā arī ripinājām olas un šūpojāmies. Visiem patika šūpoties skaisti izdekorētajās šūpolēs. Man neparasti, bet aizraujoši likās lentītes apsiešana ap kādu no koka zariem. Bija jāsien ļoti, ļoti stingri, jo tā sienot, mēs nožņaudzām raganas.Man patika visas no šīm aktivitātēm. It īpaši šūpošanās un olu ripināšana. Elizabete 6.kl.
Šī gada Lieldienas bija daudz ilgākas un aizraujošākas, jo uzzinājām jaunas Lieldienu tradīcijas (es nezināju, ka, lai dzītu raganas prom, vajadzēja piesiet dziju pie kāda koka zara un teikt burvju vārdus). Es ceru, ka nākamgad mēs uzzināsim vēl tradīcijas un ripināsim olas. Bija jauki arī tikties ar Katlakalna folkloras bērniem. Alise 5.kl.
Man ļoti patika Lieldienu pasākums skolā, jo tas mums parādīja mūsu tautas tradīcijas, kuras mūsdienās ir daļēji aizmirstas.
Es uzzināju par tradīcijām, kuras es vēl nekad nezināju, kā, piemēram, olu mešana pāri šūpolēm, kurās divi puiši vai meitenes stāv un met olu pāri šūpolēm, ja otrajā metienā saplīst, tad tam, kuram ola saplīsa, pēc 2 mēnešiem sāksies nelaime. Mums to pārveidoja tā, lai divi puiši izzīlē visiem skolas puišiem un divas meitenes visām skolas meitenēm nākotni. Gan meitenēm, gan puišiem visu gadu nebūšot veiksme.... Man ļoti patīk, ka skola mums rīko pasākumus, kuros mēs varam iepazīt latviešu tradīcijas. Man ļoti patiktu, ja to darītu arī citos svētkos. Daniels 6.kl.
Pie mums šogad Lieldienās atbrauca Katlakalna Tautas nama ģimeņu kopa. Viņi spēlēja kokles un akordeonu, kā arī mēs ar viņiem gājām rotaļās, mazgājām seju avota ūdenī un metām šautras skolas dārzā, un sējām aukliņas ap ievas zariem, lai raganas neburtos. Šīs Lieldienas gan nebija diez ko siltas. Man patika mazgāt seju avota ūdenī, jo tas mani atmodināja no nakts miega. Vēl man patika mest šautras. Tad, kad mēs metām šautras, mums bija jāsaka buramvārdi, kurus es aizmirsu. Man nepatika iet rotaļās un dziedāt, jo es to nemāku, kā arī man nepatika tas ,ka lielie puiši mētāja krāsotās olas. Es ceru, ka nākamās Lieldienas būs siltākas. Kārlis G. 5.kl.
Parasti šādi mēs skolā nekad nesvinam Lieldienas, tāpēc šogad tas bija ļoti jauki un sirsnīgi. Man ļoti patika, ka fonā skanēja mūzika, un vēl man patika rotaļas, tās bija superīgas, jo tieši tās man radīja Lieldienu un pavasara sajūtu. Saule spīdēja spoži, jo mēs to ’’izsaucām ārā’’ no mākoņiem. Smieklīgi bija tad, kad visiem bija jānomazgā mutes ar avota ūdeni, daudzi mēģināja izbēgt no tā. Viss pasākums bija jauks, sirsnīgs, es pat teiktu omulīgs. Līna 6.kl.
Lieldienas skolā bija citādākas nekā iepriekšējos gados. Šo pasākumu vadīja mūzikas skolotāja Laura kopā ar savu folkloras kopu. Lieldienas tika svinētas pēc senlatviešu tradīcijām. Interesanti bija redzēt, cik dažādi var būt krāsotas olas.
Patīkami bija noskalot savu seju ar avota ūdeni, jo es to nekad nebiju darījusi. Tādējādi uzturot sevi možu un skaistu turpmāk. Pirmo reizi arī dzinu prom ļaunos garus. Mums iedeva šautriņas (tievus koka zarus), un mums tie bija jāmet prom, cik vien tālu varēja aizmest. Noslēgumā kā jau Lieldienās pieņemts, visi kāvās ar olām un tās ripināja.
Šīs Lieldienas man ļoti patika! Monta 5.kl
Mani sauc Augusts Kārlis Zosārs. Arī skolā mēs svinējām Lieldienas. Mēs gājām rotaļās, šūpojāmies, mazgājām sejas avota ūdenī, ripinājām olas. Pirmajā rotaļā es ar Ričardu tiku apļa vidū, un visi gāja mums apkārt, mūzikai skanot. Kad mūzika apstājās, bērni un skolotāji jautāja, kur ir Lieldienas. Es ar Ričardu atbildēju, ka Lieldienas ir tepat. Man gāja labi, jo es nebiju aizmirsis Lieldienas olas, kuras iepriekšējā vakarā biju krāsojis sīpolu mizās kopā ar mammu. Diemžēl maniem draugiem nebija līdzi Lieldienu olas, viņi bija tās aizmirsuši, bet es padalījos. Man līdzi bija četras olas, vienu es paspēju apēst, bet pārējās trīs es atdevu draugiem. Es savas olas atdevu draugiem, un biju par to priecīgs, ka varēju viņiem izpalīdzēt, jo zināju, ka vēl svinēsim Lieldienas kopā ar ģimeni. Visvairāk man patika rotaļas un olu ripināšana, man patika, kā tās ripoja. Man šīs Lieldienas ļoti patika, un skolotājas arī bija priecīgas. Ceru, ka nākamās Lieldienas būs vēl labākas un jautrākas!
Grāmatu nedēļa 2017
Šī Grāmatu nedēļa bija stipri citādāka nekā pagājušajos gados, jo pie mums viesos bija lietuvieši. Interesanti, ka lasījām vienu un to pašu grāmatu latviešu un lietuviešu valodā.
Pēc tam par izlasīto bija viktorīna. Likās, ka tā būs ieinteresējošāka. Visgrūtākais uzdevums, manuprāt, bija pēdējais - tur bija jāsaliek grāmatas saturs pareizā secībā. Man patika kopā ar klasi veidot mūsu radošo darbu, kas bija karte ar valstīm ap Baltijas jūru. Šo karti veidojām no plastilīniem un papīra. Tad bija jāatrod informācija par grāmatas ‘’Mans vārds ir Marīte’’ autoru, tulku un pašu grāmatu. Kopā arlLietuviešiem bijām arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jeb Gaismas pilī. Taču šoreiz neapmeklējām visas telpas, bet gan bijām izstādē - tas man patika. Bija interesanti.Šīgada Popiela bija jautra. Priekšnesumi bija labi izdomāti. Man bija interesanti skatīties. Prieks, ka lietuviešu bērni arī piedalījās. Paldies visiem, kas organizēja šo Popielu. Ceru, ka nākotnē arī piedalīsimies šāda veida projektos. Šī bija visinteresantākā un aizraujošākā Grāmatu nedēļa! Agnese 5.2 kl.
Šī nedēļa bija ļoti interesanta un radoša. Mēs braucām uz muzejiem, minējām uzdevumus par grāmatu ‘’Mans vārds ir Marīte’’ un taisījām rokdarbus. Ceru, ka lietuvieši apciemos mūs vēl kādu reizi, un mēs atkāl varēsim jauki pavadīt laiku ar tiem! Man viņi likās ļoti jautri un draudzīgi.Ceturtdien lietuvieši jau brauca prom… 7. klase norunāja par savu dzimtas koku. Visi dzimtas koki, manuprāt, bija ļoti labi uztaisīti. Man bija interesanti klausīties! Dārta 5.1 kl.
Šī bija pirmā Grāmatu nedēļa ar kaimiņvalsts bērniem. Man likās ka šī nedēļa bija jauka. Kārlis T. 5.1 kl.
Man visvairāk patika Nacionālā bibliotēka, jo mēs gājām tur, kur neiet parasti cilvēki, kas iet uz bibliotēku lasīt. Bija interesanti dzirdēt to, ko ir domājuši ar savu seno alu zīmējumu citi. Un beigās varēja redzēt to, ko esam izdarījuši mēs visi! Šī nedēļa bija īpaša, jo kad vēl mēs varēsim tikt tik daudzās vietās tikai 4 dienās! Man bija prieks piedalīties un braukt visur, kur piedāvā, jo tur bijām mēs, mūsu skola, kura mums ir kā otras mājas, mīļa, kurā mēs mācāmies! Laura 5.2 kl.
Man ļoti patika pildīt Mākslas muzeja uzdevumus. Vakarā mums bija Popiela ar viesiem. Markuss 5.1 kl.
Man vislabāk patīk šajā nedēļā, ka mēs braucām uz dažādām vietām un pasākumiem un ka mums nenotika stundas.
Vislabāk atmiņā palika Mākslas muzejs, jo tur bija jāatmin mīklas un pie reizes varēja apskatīt interesantus mākslas darbus un gleznas. Mēs arī bijām uz filmu, kura man patika, bet es pusi filmas nesapratu, jo tā bija krievu valodā. Pēc filmas ar skolotāju visu izrunājām, un tad es vairāk sāku saprast filmas jēgu. Man šajā nedēļā nepatika, ka es nepaspēju iepazīt lietuviešu bērnus, un arī tas, ka šī nedēļa bija pārāk īsa. Es ļoti ceru,ka lietuviešu bērniem patika šī nedēļa tāpat kā man. Marsela 5.2 kl.
Mums bija daudzi pasākumi un radošie darbi, kuros katrai klasei bija savs uzdevums.
Diemžēl jau ceturtdien mums vajadzēja atvadīties no lietuviešiem. Sākumā bija dīvaini, ka skolā atradās tik daudz nepazīstamu cilvēku, bet jauki bija, ka varēja iepazīt kādu jaunu draugu. Marta 5.1 kl.
Es nekad nebiju piedzīvojis tādu Grāmatu nedēļu. Man patika abas ekskursijas, bet vislabāk man patika Mākslas muzejs. Es esmu iepriekš bijis Mākslas muzejā divas reizes, bet tik un tā man šo muzeju patīk apmeklēt. Man arī liekas, ka lietuviešu bērniem šis muzejs patika. Tas ir ļoti skaists. Skolā uzdotie uzdevumi daži bija interesanti, bet daži ne tik. Pildot uzdevumus kopā ar lietuviešu bērniem, vajadzēja runāt angliski, tas bija mazliet grūti.
Šīs dienas ar lietuviešu bērniem bija interesantas, un es labprāt vēl gribētu šādas grāmatu nedēļas, tikai ar vairāk ekskursijām. Mārcis 5.2 kl.
Man patika strādāt pie mūsu darba. Mēs uztaisījām karti, kur bija valstis, piemēram, Lietuva, Krievija, Latvija, Šveice. Es esmu priecīgs par darbu, kuru mēs paveicām. Tad 7.klase prezentēja savus dzimtas kokus. Visvairāk man patika Grētas - noformējuma un stāstījuma dēļ. Ričards 5.2 kl.
Grāmatu nedēļā pie mums ciemojās bērni no Lietuvas. Man ļoti patika Nacionālajā muzejā visādas gleznas. Man šis muzejs bija diezgan interesants. Man ļoti patika Grāmatu nedēļa! Loreta 5.1 kl
Šai Grāmatu nedēļai mēs sākām gatavoties ilgi pirms tās, lasot klasē grāmatu ‘’Mans vārds ir Marīte’’. Par to vajadzēja gan taisīt krustvārdu mīklu angļu valodā, kas gan mums sanāca, bet ar lielām gramatikas kļūdām. Vēl bija jāpiedalās komandu viktorīnās, kas gan bija interesanti, bet tomēr tā ir komandu viktorīna, un vienā komandā bija gan latvieši, gan lietuvieši, un man tas nepatika. Vēl man savās mājās bija jāuzņem, tāpat kā citiem, lietuviešu viesi. Man gadījās divas 14-gadīgas meitenes, kuras gan nebija īpaši runātīgas un labāk sēdēja savā istabā, un runāja savā starpā.
Grāmatu nedēļas laikā bija arī vairākas ekskursijas. Es varēju apskatīties, kā izskatās Rīgas Lietuviešu skolā, kā arī biju Nacionālajā bibliotēkā. Vēl bija iespēja tikt uz Mākslas muzeju, bet es diemžēl netiku. Man šī Grāmatu nedēļa patika, bet tomēr man šķiet, ka pagājušā gadā bija interesantāk. Kārlis K. 6.kl.
Šī Grāmatu nedēļa bija ļoti atšķirīga no citām ar to, ka pie mums bija atbraukuši kaimiņvalsts Lietuvas skolēni. Grāmatu nedēļas ir ļoti īpašas skolas nedēļas, kurās mēs, skolēni, mācāmies un debatējam ar klases biedriem par kādu noteiktu tēmu. Šīgada tēma bija par Alvida Šlepika grāmatu “Mans vārds ir Marīte”. Mēs šo grāmatu lasījām dažu mācību stundu laikā, tā bija bija par WWll (Otro pasaules karu, angliski- “World War ll”) un vācu meiteni vārdā Renāte.
Katrai klasei bija savs uzdevums, piemēram, jāveido krustvārdu mīkla, kas mums bija jādara. Mēs sadalījāmies grupās un veidojām 36 jautājumu mīklu. Man bija jātulko no latviešu valodas angļu valodā visi jautājumi. Sākumā man šķita viss tulkojums pareizs. Visu uzrakstījām uz milzīgām papīra lapām un apvilkām ar melno marķieri. Mēs bijām visu pabeiguši un pielikām lejā pie sienas, lai citi to redzētu. Pēc kādām 10 minūtēm es pārdomāju visu savu tulkojumu un sapratu ka tas vissss, ko biju pārtulkojis, ir pilnīgi nepareizs! Bet, tā kā viss bija pārvilkts ar melno marķieri, likos mierā un gaidīju visus negatīvos komentārus un kritizējumus.
Jā, nepagāja ne brīdis, kad jau kādi pieci cilvēki vērsās pie manis un izteica to, ka pirmajā teikumā ir ļoti daudz kļūdu, man šķita, ka nav jēgas piekasīties man par pirmo teikumu, jo pieņemu, ka pārējos viņi nebija izlasījuši. Tā bija mana vienīgā izgāšanās šajā nedēļā, un tas arī ir visspilgtākais notikums. Diemžēl ne visi spilgtie notikumi ir pozitīvi... Grāmatu nedēļas vidū arī bija Popiela, kurā piedalījāmies mēs - visa 6. klase. Mūsu dziesma bija leģendārās ASV popgrupas “Vanilla” Ice Ice Baby. Mēs ieguvām 2. vietu, visi bija priecīgi, balvā saņēmām diplomu un vienu pamelo. Visi devās mājās laimīgi.
Šī man nebija tā veiksmīgākā Grāmatu nedēļa, bet bija interesanti. Man patika. Artūrs 6.kl.
Man patika ne tikai tas, ka izmantoja jaunas un interesantas tehnoloģijas, bet arī tas, ka bija citādāks stundu saraksts. Man viktorīnā patika, ka sadalīšana grupās nebija atkarīga no tā, kas tev ir draugs, bet man nepatika, ka grupas bija pārāk lielas. Kad mēs braucām uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, man patika izstādes ideja, ka tu ar ieinstalētu aplikāciju vari staigāt pa muzeju, meklējot gleznu, tad to apskati, kamēr tu atrodi atbildi uz krustvārdu mīklas jautājumu un aizpildi tukšo vietu, bet galu galā tev pat nebija jāapskatās izstāde vai citas gleznas, lai aizpildītu mīklu. Man Grāmatu nedēļā nepatika, ka nebija sadarbības ar lietuviešiem, piemēram, kopīga darba. Daniels 6.kl.
Otrdien visa skola apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku. Mēs apskatījāmies, kādas bija senāk grāmatas un kā senāk rakstīja uz pergamenta. Šī ekskursija bija izglītojoši interesanta. Trešdien mēs braucām uz Mākslas muzeju. Vienīgā problēma bija, ka mums nebija gida. Tāpēc pietrūka interesanta stāstījuma, un bija garlaicīgi. Bet dienas beigās bija skolas dziesmu konkurss “Popiela 2017”. Mana klase ieguva 2.vietu. Tas bija pelnīts vērtējums, jo bijām nopietni gatavojušies konkursam. Šī nedēļa bija man viena no interesantākajām un notikumiem bagātākajām nedēļām šajā mācību gadā. Eduards 6.kl.
Man ļoti patika gatavošanās lietuviešu viesu atbraukšana. Mums, 6. klasei, vajadzēja taisīt lielu krustvārdu mīklu angļu valodā - sākumā likās, ka tas nebūs tik grūti, bet nebija nemaz tik viegli. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā man ļoti patika tas, ka varēja mēģināt veidot paši savas ģimenes zīmi. Sporta pasākumā kopā ar lietuviešiem bija ļoti jautri, es ceru, ka arī viņiem tā likās. Bija arī ļoti interesanti tas, kā mēs komandu stafetēs sapratāmies, jo ne mēs, ne viņi īpaši labi nerunājam angliski, bet, vienalga, labi sapratām viens otru. Viņiem, cerams, patika arī Popiela. Šoreiz tajā nebija daudz priekšnesumu, bet visi bija jautri un aktīvi. Lietuviešu uzstāšanās bija ļoti laba un labi iederējās pasākumā. Šī Grāmatu nedēļa bija lieliska pieredze gan mums, gan lietuviešiem.
Elizabete 6.kl.
Katra Grāmatu nedēļa ir ļoti interesanta un aizraujoša, un tai katru gadu ir cita tēma. Šī Grāmatu nedēļa bija īpaša, tāpēc ka pie mums ciemos brauca vairāki lietuviešu skolēni, kuri lasīja Māras Zālītes grāmatu ,,Pieci pirksti’’. Pie manis dzīvoja divas meitenes - Austeja un Marta. Es viņām pajautāju, vai viņām patika Zālītes grāmata, un viņas abas atbildēja, ka ne visai. Man patika, ka mēs braucām vairākkārt uz Rīgu, paši uzzinājām daudz ko jaunu. Visvairāk man patika trešdiena: dienā skatījāmies filmu ,,Ekskursante’’ (godīgi sakot, man filma negāja tik ļoti pie sirds, taču tā ir ļoti pamācoša, aizraujoša,) un vakarā bija ilgi gaidītā Popiela, kuras priekšnesumi bija superīgi. Mēs ieguvām 2. vietu! Līna 6.kl.
Ēnu diena 2017
Man sports ir ļoti tuvs, tādēļ izvēlējos ēnot sporta skolotāju. Sporta skolotāja man parādīja bērnudārzu, pastāstīja, cik būs nodarbību. Sākumā es skatījos, kā vada sporta nodarbības, bet vēlāk pats iesildīju bērnus, izdomāju šķēršļu joslu un stafetes. Spēlēju ar bērniem kopā dažādas spēles. Man šī diena ļoti patika, un es labprāt strādātu šajā profesijā! Mārcis 5.2 kl.
Šogad es ēnoju fotogrāfi, kas raksta arī ‘’blogu’’ internetā. Pie viņas es biju no 11:00 līdz 14:00. Studijā bija 7 ēnotāji. Fotogrāfe Agnese mums pastāstīja, kā vislabāk nofotografēt kompozīciju. No sākuma parādīja, kas jādara, lai tā izskatītos labi. Tad paši varējām salikt un iemūžināt priekšmetus, kas atradās viņas studijā. Man ļoti patika domāt, kā tā izskatīsies. Agnese pastāstīja, kur smeļas iedvesmu un kā atrod jaunas idejas. Izrādās, ka viņa mācās no citiem fotogrāfiem un vēro bildes sociālajos portālos. Protams, Agnese fotogrāfē ne tikai priekšmetus, bet arī cilvēkus, kas nāk uz viņas studiju. Tajā valda vecmodīga noskaņa. Man tā iepatikās. Beigās fotogrāfe parādīja, kā uzlabo savas bildes un kā tās pielieto ‘’blogam’’. Tad uzcienājāmies ar kūciņām, kas bija palikušas no kompozīciju veidošanas. Šī Ēnu diena bija ļoti vērtīga man. Es uzzināju daudz ko jaunu un interesantu par šo profesiju. Ceru, ka nākamās Ēnu dienas būs tikpat interesantas kā šī! Agnese 5.2 kl.
Ēnoju Tautas tērpu centru ‘’Senā klēts’’. Sākumā biju domājusi ēnot kafejnīcā, bet man atteica. Šajā uzņēmumā strādā 7 pastāvīgie darbinieki un vairāki desmiti meistaru, kuri veic pasūtījuma darbus. Uzņēmuma valdē ir mana mamma un vecāmāte. Arī mans tētis daudz palīdz, lai sekmīgāk veiktos grāmatu tirdzniecība internetā. Palīdzēju kārtot telpas izstādei. Mani pienākumi bija sakārtot un pārkārtot skapjus, un nokrāsot sienas. Brīvajos brīžos es tinu dziju kamolā, lai meistariem būtu vieglāk adīt cimdus un citas lietas. Palīdzēju no 12:00 līdz 14:00. Šī profesija man likās aizraujoša, un es ar nepacietību gaidu nākamo gadu, kad varēšu izmēģināt ko citu! Dārta 5.1 kl.
Es un Mārcis ēnojām sporta skolotāju bērnudārzā „Ieviņa”. Man tas patika, bija ļoti interesanti uzzināt daudz ko jaunu par to, kā trenē jaunākus bērnus. Šī skolotāja atļāva mums uztaisīt šķēršļu joslu un stafetes. Viena stunda ilga 30 minūtes. Mēs novadījām kopā septiņas sporta stundas 3-7 gadus veciem bērniem. Kamēr skolotāja gāja pakaļ bērniem, mēs ar Mārci varējām kaut ko uzspēlēt. Es varēju uzzināt daudz vairāk par pašu bērnudārzu. Es klausījos visu ar lielu interesi. Mārtiņš 5.1 kl.
Šī bija mana pirmā Ēnu diena. Ēnoju slēpošanas treneri. Tas nav grūts darbs, un, ja tev slēpošana patīk, tad vēl vieglāks. Sākumā es palīdzēju salikt mietus. Pirmie bija U4 (bērni līdz 4 gadu vecumam). Man bija jāmāca viņi. Tas bija jautri. Nāca lielo grupa, kuri bija ļoti labi. Viņiem bija sacensības. Es arī iesaistījos. Bet vēlāk man kļuva garlaicīgi. Tad es salaboju pacēlāja trasi un uzbūvēju rampu. Šī bija ļoti interesanta diena. Kārlis T. 5.1 kl.
Es ar savu klases biedreni ēnoju pavārus restorānā „Biblotēka”. Tas bija ļoti skaists un moderns. Tur bija arī cita meitene. Mūs pacienāja ar gardām brokastīm. Pēc tām gājām uz virtuvi un tur redzējām, kā pavāri strādā. Tad palīdzējām - taisījām garšīgus saldos. Tur viss smaržoja, un man uz mazu brīdi likās, ka es patiešām esmu īsta pavāre. Tur bija arī daži ķēpīgi darbi, kā, piemēram, cepumu iemērkšana šokolādē un pēc tam apbēršana ar kokosa skaidiņām. Es uzzināju, ka cepti rīsi ar balto šokolādi ir ļoti garšīgi. Man tur ļoti patika. Cilvēki, kas tur strādāja, bija ļoti izpalīdzīgi. Varbūt ari es nākotnē gribēšu kļūt par pavāri! Marsela 5.2 kl.
Šogad es pirmo reizi piedalījos Ēnu dienā. Kopā ar Ralfu ēnoju mūsu drauga tēti Uldi. Viņš strādā ar fūrēm. Viņa firma nodarbojas ar pārtikas un preču piegādi. No sākuma mēs devāmies paēst brokastis, pa ceļam uzzinājām daudz ko jaunu par fūrēm un auto firmām, un kompānijām, kas tās ražo. Pēc tam devāmies pakaļ auto detaļām, mums uzdāvināja firmas pildspalvas. Tad mēs devāmies uz vietu, kur notiek lielākā daļa darba. Mēs iekāpām fūrē un apskatījāmies, kā viss izskatās no iekšpuses. Bija ļoti grūti iekāpt fūrē. Devāmies pēc ‘’Mersedes” auto daļām. Kamēr mēs to gaidījām, katalogā apskatījāmies visus auto modeļus. Markuss 5.1 kl.
Šī Ēnu diena mums, 5.klasei, bija pirmā. Izlēmu ēnot pavāri Airitu. Viņa parādīja, kā taisīt desertus - apļveidīgus putukrējuma rimbuļus. Pēc tam bumbiņas, kurās iekšā dzērveņu sula un apkārt šokolāde ar dekoriem, tad 3-gadīgai meitenei rozā kraukšķus un vēl cepumus ar šokolādi un kokosriekstiem. Pavārei Airitai pateicāmies ar šokolādi un braucām projām. Ēnu diena sākās 11:00 un beidzās 15:00. Megija 5.1 kl.
Šī man bija pirmā Ēnu diena. Man tas šķita ļoti interesanti - ēnot kādu cilvēku un uzzināt viņa ikdienu darbā. Es biju kopā ar savām abām jāšanas trenerēm, un stallī man bija jāierodas tikai ap 13:00. Sākumā mums lika velt lielos siena ruļļus, protams, palīdzēja trenere, jo tas bija grūts darbs. Tad mēs atvēlām divus ruļļus un, trenere trešo rulli mums lika velt tikai divām. Tas patiešām bija grūti! Vēlāk tīrīju savu zirgu Doru - viņa bija patiešām nošmulējusies. Treniņš pagāja bez starpgadījumiem. Pēc tā man bija jāizveļ vēl viens rullis, un tad gājām likt zirgiem ēst. Varbūt šķiet, ka zirgiem liek ēst tikai auzas, bet ne - klāt ēdienam liek klāt visādus dārzeņus un linsēklu eļļas. Šī man bija laba pieredze un labs piedzīvojums. Paula 5.1 kl.
Restorānā „Klīversala” Gaismas pilī ēnoju pavāra profesiju. Vispirms mani ieveda virtuvē un visu pastāstīja. Tur bija konditorejas telpa, virtuve, kurā gatavoja dažādus gaļas ēdienus, kā arī telpa silto ēdienu gatavošanai. Mani iepazīstināja ar visiem pavāriem, un tad es palīdzēju griezt papriku un burkānus. Pēc tam gāju pie bārmeņa un viņam palīdzēju taisīt saldējuma kokteili. Varēju to arī nogaršot. Man arī veda ekskursijā uz bibliotēku. Es pirmo reizi uzbraucu pašā augstākajā stāvā, ko sauc par Spicīti. Diemžēl bija migla, un es nevarēju redzēt skaisto skatu. Visbeidzot gāju uz konditoreju un tur palīdzēju pavārēm cept kūku. Restorānā biju vienīgā „ēna” un vēroju restorāna darbiniekus trīs stundas. Es pirmo reizi ēnoju kādu, un tas man šķita diezgan aizraujoši un pamācoši. Man patika šis restorāns, bet vislabāk man patika ēnot konditorejā. Šobrīd šķiet, ka varētu nākotnē strādāt par pavāri, bet gan jau pēc gada domas mainīsies. Nākamgad ēnošu citas profesijas pārstāvi. Marta 5.1 kl.
Kā jau katru gadu, 15.februārī norisinājās Vislatvijas Ēnu diena. Pagājušajā gadā es ēnoju ķīmiķi – analītiķi. Šogad nolēmu ēnot programmētāju, bet mani tur neapstiprināja. Protams, man bija rezerves plāns – ķīmiķis. Daudzos uzņēmumos ķīmiķi varēja ēnot no 16 gadu vecuma. Atradu tomēr 1 vakanci Valsts Koksnes ķīmijas institūtā (varēja ēnot no 7 gadu vecuma).
Kabinets bija mazs un šaurs. Aprīkojums izskatījās vecs, dažas iekārtas vēl no padomju laika. Telpā bija dūcoša skaņa un ķīmiska smaka. Sākumā mums pastāstīja par vēsturi, bet pēc tam Viesturs parādīja mums iekārtas. Manu uzmanību piesaistīja šķidrā slāpekļa balons. Uzdevu jautājumu, kur tādu var iegādāties un noskaidroju to.
Mūs noveda pagrabstāvā, kur slēpās īstā laboratorija. Gaitenis izskatījās biedējošs un tehnisks, virs galvas bija ap 20 cauruļu. Kabinetiem bija smagas metāla durvis, kuras bija grūti atvilkt. Telpās atradās daudz kolbu un citu laboratorijas trauku. Katrs izmērījām sava telefona radiācijas līmeni. Uzzinājām, ka visnekaitīgākie ir skārienjūtīgie telefoni, manam telefonam līmenis bija 0. Podziņtelefoniem aparāts uzrādīja augstāku līmeni. Uzzināju, ka šeit tiek izgatavoti arī rekvizīti Operai un teātriem, jo te ražo organisko putuplastu no rapšu eļļas. Tas ir izgudrots šajā institūtā. Redzēju telpu, kur ar speciālu smidzinātāju veido butaforiskus priekšmetus. Izrādās, ka šis institūts nodarbojas arī ar ēku siltināmā materiāla ražošanu. Ieskatījāmies arī ķīmiķa – analītiķa darbā. Redzējām, kā nosaka mitruma līmeni zāģu skaidās, nosvērām dažādas gāzes un atfiltrējām no zāģu skaidām dažādus piemaisījumus, izmantojot acetonu un karstumu. Droši vien savu dzīvi saistīšu ar programmēšanu, bet arī ķīmija ir apdomāšanas vērts variants. Šīs zinātnes ir plašas kā kosmoss, cilvēks ir izzinājis tikai nelielu daļu no tām.
Šī Ēnu diena man šķita progresīva un veiksmīga, lai gan laboratoriju biju iztēlojies citādāku. Nākamgad man interesētu ēnot citu profesiju, jo Ēnu dienas ir paredzētas, lai skolēni varētu iepazīt dažādus arodus un saprast to plusus un mīnusus. Izpētot ir vieglāk saprast, ko patiesi vēlies studēt. Diemžēl šobrīd Latvijā manu sapņu profesiju ēnot nevar. Kalvis 6.kl.
Es šogad ēnoju sociālo uzņēmēju un mūziķi Lieni Šomasi. Es izvēlējos tieši viņu, jo man likās, ka tas varētu būt ļoti interesanti, bet tas bija vēl labāk. Viņa pati man šķiet ļoti, ļoti pozitīvs un gaišs cilvēks. Viņa vada bērnu un jauniešu radošu studiju, kurā ir ansambļi, deju pulciņš, ierakstu studija. Mēs redzējām, kā notiek nodarbības, un mums vajadzēja arī pašiem sacerēt dziesmas tekstu, kurai viņa izdomāja melodiju. Man patika šīs Ēnu dienas 2017, kā Liene pati saka:” Šīs nevajadzētu saukt par ēnu, bet gan par prožektoru dienām.” Elizabete 6.kl.
Es ēnoju Matīsu Ģenģēri, kurš ir grafiskais dizaineris, IT speciālists, hakeris. Kopumā es ēnoju astoņas stundas, un man ļoti patika. Sākumā mēs taisījām cietspiedes plates, un tas bija ļoti sarežģīti. Tad mēs zīmējām aplikācijā photoshop. Pēc pusdienām mēs taisījām datoru un lādējām spēles. Vairāk nevaru pastāstīt, jo tā ir slepena informācija. Man kopumā ļoti patika. Matīss 6.kl.
Kad man neatbildēja firma, kur es gribēju ēnot, man bija jāēno RTU Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāre. Sākumā es nebiju sajūsmināts, tāpēc ka bibliotekārs liekas ļoti garlaicīgs un neinteresants darbs, bet, kad es sāku ēnot, tad uzzināju, ka tā nav. Bibliotekāram ir jāsaprot gan pēc kādas sistēmas ir sakārtotas grāmatas, gan jāzina valodas, datorprogramma, ar ko digitalizē katalogu. Šajā bibliotēkā ir apmēram miljons grāmatu. Puse ir krātuvē, un tās tiek pieprasītas, biežākais, vienreiz gadā. Starp visiem bibliotēkas krātuves plauktiem, kuri ir salikti tā, ka varētu justies kā labirintā, bet, saliekot tos kopā, sanāktu rinda, kura būtu apmēram divpadsmit kilometrus gara. Krātuves bija būvētas kā vieta, kur studenti var slēpties no bumbu uzbrukuma. Tikt krātuvē var divos veidos - iet caur bibliotēku ar atslēgu, kura ir jādabū no seifa vai caur mašīnu piebrauktuvi, ko noslēdza divas durvis, kuras sver apmēram 3 tonnas. Bibliotēkas krātuvē atrodas līdz šim visvecākā grāmata, kura ir izdota 1724. gadā, bet iespējams, ka ir vēl vecāka grāmata, jo visas vēl nav ierakstītas katalogā. Bibliotekārs pa gadu ievada katalogā apmēram divtūkstoš grāmatu. Es, iespējams, varētu, kamēr studētu, piestrādāt par bibliotekāru. Daniels 6.kl.
Piedzīvojumi Sniega parkā
Tā bija brīnišķīga diena. Mēs devāmies uz Mežaparku. Man ļoti patika manas kameras krāsa - zaļa un zila. Es šļūcu kopā ar manu klasesbiedreni Marselu. Man visvairāk patika pirmā un piektā trase, jo pirmajā bija palēcieni un vilnīši, bet piektajā trasē – līkumi Tur ļoti viegli varēja izkrist. Tas bija ļoti ekstrēmi. Un tēja! Mmm... tā bija ļoti garšīga. Man ļoti patika tā diena, iespējams, ka tā bija labākā diena manā mūžā! Monta 5.2 kl.
Devāmies aizraujošā ziemas ekskursijā uz Sniega parku. Tur bija četras trases, pa kurām braucām ar kamerām. Ik pa brīdim atpūtāmies un iedzērām siltu tēju. Tas man ļoti patika. Manuprāt, bija jautri braukt ar kamerām. Liekas, ka tas pat bija interesantāk par braucienu uz Riekstu kalnu. Patika, ka drīkstēja braukt kamerā pa divi. Taču nepatika, ka nebija atļauts braukt vairākiem cilvēkiem reizē no kalna. Bija interesanti, ka skolotājas arī piedalījās atrakcijās. Ļoti ceru, ka kādreiz atkal aizbrauksim uz Sniega parku. Vēl šādus izbraucienus! Agnese 5.2 kl.
Manuprāt, tas bija ļoti lielisks pasākums. Man patika ar draudzenēm braukāties ar kamerām un izmēģināt dažādas pozas, kā tajās iesēsties. Man arī gribētos vairāk līkumu un asu pagriezienu vai kalniņus. Man patika, ka pēc visa sniegainā un aukstā prieka varēja iedzert siltu tēju. Es nākamgad vēlētos vēlreiz braukt uz Sniega parku un pat vairākas reizes! Es arī ieteiktu šādu pasākumu rīkot arī citām skolām un bērnudārziem. Alise 5.2 kl.
Lai uzbrauktu uz kalna, bija jāpieķeras pie virves, un tā mūs uzveda augšā. Šeit bija vairākas trases, bet man visvairāk patika pirmā, jo tā bija visātrākā. Laiks nebija pārāk auksts, un tāpēc bija jautri braukt pa kalniem. Pat dažas skolotājas pamēģināja nobraukt, viņām tas patika. Pēc braukšanas ar kamerām mēs atpūtāmies un padzērām siltu piparmētru tēju. Šīs divas stundas pagāja nemanāmi ātri. Šeit bija ļoti jautri, un gan jau mēs atgriezīsimies šeit vēlreiz. Dārta 5.1 kl.
10.februārī mūsu skola devās uz Mežaparku, kur varēja izbaudīt sniega priekus, braucot ar kamerām. Bija apmēram pieci celiņi, pa kuriem šļūkt. Rindas uz tiem, kā arī pacēlājs bija pilns ar bērniem, bet uz atrakcijām ilgi nebija jāgaida. Visi brauca pa divi, vilcieniņos un pa trīs. Tas bija ļoti jautri! Mēs pat mēģinājām braukt astoņi, tas neiznāca, kā plānots, jo izkritām ārā. Visjautrākā trase bija pēdējā. Ja kādam bija auksti, varēja padzert tēju, kas sasildīja un deva spēku doties tālāk. Man šis brauciens ļoti patika, ja būtu iespēja to atkārtot jau trešo reizi, es to darītu! Katrīna 5.2 kl.
Sākumā ar draugu braucām vienā kamerā, bet pēc kāda laiciņa mums atļāva paņemt otru. Mēs sakabinājāmies kopā un vēl ar citiem draugiem. Šļūkt sanāca vēl ātrāk, bet tā kļuva bīstama, jo beigās pie līkuma varēja savainoties. Tāpēc nācās šļūkt pa vienam. Kad pienāca laiks pēdējam braucienam, mēs nobraucām četratā. Man patika šis piedzīvojums. Markuss 5.1 kl.
Piektdien mēs visi devāmies uz Mežaparku. Lai baudītu ziemas priekus. Mēs ar draudzenēm nošļūcām vilcieniņā, tas bija ātri un traki, jo mēs gandrīz izlidojām ārā no trases. Pēc trakiem braucieniem skolotājas mūs cienāja ar siltu un garšīgu tēju. Šī diena bija lieliska, es ļoti ceru, ka vēl būs daudz tādu izpriecu. Marsela 5.2 kl.
Man ļoti patika šis pasākums, un man gribētos kādreiz aizbraukt vēlreiz. Bet nākamreiz gribētu pašļūkt mazliet ilgāk, jo, kaut gan mēs jau tur bijām diezgan ilgu laiku, man tomēr neapnika. Marta 5.1 kl.
Šis bija jautrs pasākums, kuru es ļoti gaidīju. Es nobraucu pa visām trasēm. Braucu viens un arī kopā ar draugiem. Taisnajās trasēs bija liels ātrums, bet vienā līkloču trasē varēja sasniegt vēl lielāku ātrumu. Tas bija jautri! Jo vairāk cilvēki brauca kopā, jo bija jautrāk. Šo dienu es nekad neaizmirsīšu. Es labprāt uz Sniega parku aizbrauktu vēlreiz. Mārcis 5.2.kl.
Ja kādam bija ļoti auksts, varēja padzert tēju. Es, Markuss, Mārcis, Kārlis braucām visur četratā. Tas bija ļoti ātri un interesanti. Varēja braukt tikai divas stundas, un es gribēju vairāk. Tā nu viss beidzās, un mēs varējām doties uz mājām. Mārtiņš 5.1kl.
Es ļoti priecājos, ka skolotājas nolēma rīkot braucienu uz Sniega parku. Zināju - ja ar skolu nebūtu braukuši, droši vien tur brauktu ar savu ģimeni vai draugiem. Sniega parkā man ļoti patika, un vēl jo vairāk es priecājos par to, ka brauciens notika manā vārda dienā. Mēs ar Dārtu bijām nopirkušas vienu kameru, un jau paceļam domājām pa kuru kalnu brauksim. Mūsu domas nesakrita, jo no sākuma es gribēju šļūkt pa mazo kalniņu, bet Dārta pa vienu no trakākajiem kalniņiem. Tā mēs nolēmām, ka šļūksim pa trakāko kalniņu. Nebija nemaz tik traki, kā es domāju. Mēs šļūcām, šļūcām, un tad mums apnika. Satikām pārējās meitenes un nolēmām šļūkt tādā kā vilcieniņā. Tas bija ļoti jautri un pie reizes arī nedaudz baisi. Sniega kalnā es labi pavadīju laiku, un man šķiet, ka šī bija labāka vārda diena. Paula 5.1 kl.
Tā bija tiešām jauka piektdiena. Pusdienlaikā mēs – “Gaismas tilta” skolēni - devāmies uz Mežaparku. Laiks bija auksts, bet saulains. Laikapstākļi bija labi piemēroti ziemas sportam. Tad, kad mēs Mežaparkā gaidījām rindā, stāvot uz vietas, bija diezgan auksts, bet, kad sākām braukt, tad to nevarēja vairs just. Mēs visi bijām priecīgi par iespēju būt ārpus skolas un sportot laukā. Mēs braucām ar kamerām pa trasēm. Kad mums kļuva garlaicīgi, izdomājām braukt divatā, trijatā un pat četratā. Mēs jokojāmies un dauzījāmies. Es labi jutos starp maniem skolas biedriem.Viss gāja raiti, un likās, ka laiks paskrien nemanot. Visi satika labi, un neviens nestrīdējās. Man patika brauciens uz Mežaparku, un gribētu aizbraukt arī nākamgad. Īsta ziemas diena! Eduards 6.kl.
Piektdien visai skolai sporta stunda norisinājās Sniega parkā. Tas atradās pie Mežaparka estrādes, un tur varēja šļūkt ar kamerām pa piecām trasēm. Divas no tām bija ar lieliem līkumiem. Pieļāvu kļūdu, varonīgi izvēlēdamies pašu līkumaināko - pirmo. No malas nemaz tik ātri neliekas, bet tad, kad tu pats brauc, elpa aizraujas! Vēlāk, kad trases bija kļuvušas slidenākas un noslīpētākas, mēs braucām vilcieniņā. Lielu kļūdu pieļāvām, jo nedzirdējām, ka maksimālais divi cilvēki var sakabināties vilcienā. Sakabinājāmies četri – es, Daniels, Eduards un Ralfs no 7.klases. Protams, izvēlējāmies pašu līkumaināko. Es biju priekšgalā, un sajūtas bija labas, bet bailīgas, likās, ka mūs tūlīt pat izsviedīs no trases laukā! Šī noteikti bija laba skolas ekskursija, vēlētos katru ziemu kā tradīciju ar skolu aizbraukt uz Mežaparka Sniega parku! Kalvis 6.kl.
Mēs jau tur bijām pirms četriem gadiem atpakaļ, tad es mācījos 2. klasē. Tad sniega parkā bija pie trasēm luksofori, bet tagad vairs nav! Kad braucām lejā pa trasi, mums priekšā atradās Mežaparka estrāde. Tā bija milzīga ar simttūkstoš soliņiem. Tie bija apsniguši. Arī kāpnes bija apsnigušas. Mūsu grupā bija Raivo, Matīss, Emīls, Andrejs, Ralfs Spariņš, Ralfs Kanders un es. Mēs vairākas reizes braucām kopā, un ātrums nebija mazs. Andrejs divas reizes apgāzās ar visu kamanu, jo bija trases beigu slīpajā sienas malā ietriecies, viņš uzkrita uz manām kājām, un tas nesāpēja ne man, ne Andrejam. Man šī diena patika visvairāk, tā bija neatkārtojama. Ļoti vēlos tur aizbraukt ar draugiem vēlreiz! Artūrs 6.kl.
Šis pasākums bija ļoti aizraujošs! Man patīk, kā skola izvēlas darīt kaut ko citu nekā parasti. Ir simtiem, tūkstošiem interesantu iespēju kā var šļūkt lejā no kalna! Jūs varat doties vienatnē, divatā, varbūt arī ‘’vagoniņā’’. Bija tik interesanti, ka, cerams, nākamgad mēs arī brauksim uz šo parku. Anete 6.kl.
Sniega parkā bija ļoti jautri, es atceros, ka mēs ar skolu jau tur bijām bijuši, tikai tad mēs gājām kādā trešajā klasē. Vislabāk man patika, ka nebija pašiem jākāpj augšā, bija tikai jāiesēžas kamerā un jāturas pie virves, kas visus vilka augšup. Visiem ļoti patika braukt pa trasēm, tas bija aizraujoši, un pat aukstums netraucēja. Kad braucām uz turien,i man nelikās, ka būs tik interesanti kā pagājušo reizi, bet tieši bija vēl interesantāk. Šis pasākums visiem ļoti patika. Tad, kad skolotājas teica, ka jābeidz neviens negribēja braukt prom. Elizabete 6.kl.
Braucot pa trasēm, varēja arī nedaudz nogurt, bet bija tēja, ar ko varēja sasildīties. Tēja kā maiga krāsns no iekšas sildīja, kamēr mēs triecāmies pa balto sniegu. Tas bija ļoti liels prieks, un esmu priecīgs, ka tajā dienā nebiju slims, tāpēc ka tad man nebūtu tik skaistas atmiņas ar klasesbiedriem. Daniels 6.kl.
Brīvdienās es ar savu ģimeni biju Mežaparka Sniega parkā. Pirms es braucu uz šo kalnu, es apskatījos bildes internetā, un tas izskatījās ļoti interesanti. Kad bijām tur, es biju izbrīnīts, jo redzēju, ka pie estrādes bija liels, sniega sapūsts kalns. Es nevarēju sagaidīt, kad man iedos kameru un varēšu šļūkt. Man ļoti patika, ka kalnā nebija jāiet ar kājām, bet varēja apgulties kamerā un turēties pie striķa, kas vilka augšā kalnā. Tur bija piecas trases, un es izmēģināju visas. Kad sāku slidināties, man bija liels prieks, jo tas bija ļoti aizraujoši. Vēlētos tur vēlreiz aizbraukt, tāpēc ka tas bija vienreizēji. Marats 6.kl.
Skolas SKATUVES RUNAS KONKURSS 2017
1. klase
1. vieta - Rolandam Lokmanim (izvirzīts uz Starpnovadu konkursu Salaspilī).
Atzinība – Valteram Jirgensonam un Jānim Dauškanam.
Pateicība par piedalīšanos – Megijai Grīgai un Sindijai Šidlovskai.
2. – 3. klašu grupā
1. vieta - Evelīnai Brokai (izvirzīta uz Starpnovadu konkursu Salaspilī), Montai Bērziņai, Umāram Valijevam.
2. vieta - Jānim Vanagam un Kevinam Rudzinskim.
3. vieta - Litai Kovisarei un Martam Mednim.
Atzinība – Patrīcijai Amoliņai, Kristeram Milleram, Dāvidam Osovskim, Sofijai Ungurei un Ralfam Rupainim.
4. – 6. klašu grupā
1. vieta - Kārlim Knospiņam (izvirzīts uz Starpnovadu konkursu Salaspilī), Martai Mukānei un Gretai Grīnbergai.
2. vieta - Elizabetei Līvai Puzulei, Katrīnai Katei Millerei un Kristoferam Katkevičam.
3. vieta - Mārtiņam Isakam.
Atzinība – Megijai Osovskai, Agnesei Bērziņai, Martai Grīnvaldei, Loretai Reinikai un Lazaram Popovičam Vaitavam.
7. – 9. klašu grupā
1. vieta - Dārtai Cīrulei (izvirzīta uz Starpnovadu konkursu Salaspilī), Māricai Zaķei (izvirzīta uz Starpnovadu konkursu Salaspilī), Grētai Marijai Grebžei.
2. vieta - Eduardam Čāmānam.
Atzinība - Ancei Grīnvaldei.
Pateicība par piedalīšanos - Annijai Aleksandrai Vītolai, Lienei Isakai, Katrīnai Karplei un Tomam Linmeijeram.
Nacionālā teātra izrāde “Bille”
Šī izrāde bija ļoti aizraujoša. Situācija, kur aktieri ir nepilnu metru no skatītājiem, iedod labu sajūtu izrādei. Tas ir apbrīnojami ,kā aktieri var iejusties dažādās lomās vienlaikus tik ātri un tik īsti. Man patika ,ka izrādei pietika tikai ar 4 aktieriem. Nevajadzēja ne mazāk, ne vairāk tēlotāju. Dace, Līga, Valdis un Mārcis nospēlēja stāstus no triloģijas ‘’Bille’’ tik neaizmirstami, ka, pajautājot, ‘’kura ir tava visinteresantākā izrāde, kuru jebkad skatījies?’’, daži pat atbildētu – “Bille”... Ja šie aktieri nākotnē varētu nospēlēt dažus tēlojumus no Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas”, tā vienkārši būtu fantastiska izrāde. Anete 6.kl.
Tas notika 25. janvārī, kad mēs, sestā klase, devāmies uz Latvijas Nacionālo teātri. Izrāde notika Aktieru zālē. Tā ir maza, kur skatuve bija vidū, bet skatītāji sēdēja malās.
Stāsts bija par Vizmu Belševicu bērnībā. Man visvairāk patika tas laiks, kad Billei tēvs iedeva 2 latus, un viņa ar savu draudzeni nopirka divus lielos saldējumus, brauca ar “amerikāņu kalniņiem”.
Vēl interesanta epizode bija ar Rodrigo, kā viņi žāvēja drēbes. Rodrigo redzēja Billi pliku un teica - ja kāds vīrietis redz pliku sievieti, tad nākamajā dienā būs bērns. Bille bija satraukta par to, ka viņai rīt piedzims bērns, bet tā arī nepiedzima. Rodrigo saņēma kārtīgu rājienu.
Šī izrāde bija humorpilna, bija ļoti maz brītiņu, kad neviens nesmējās. Es ieteiktu šo izrādi apmeklēt pilnīgi jebkuram! Artūrs 6.kl.
Man ļoti patika Latvijas Nacionālā teātra izrāde “BILLE”. Aktieri tikai trijatā ļoti labi nospēlēja šo izrādi. No skatītāju viedokļa varēja ļoti labi saprast un tiešām dzīvot līdzi izrādei. It īpaši interesanti bija, kad Bille ar Ausmu devās uz Lieldienu tirdziņu, un arī tad, kad viņas devās uz Leiputriju, un tieši tad sākās pērkona negaiss. Vēl man patika, kā viņi jāja mājās uz govs. Šajā teātra izrādē aktieri daudz dziedāja, bet tieši tas padarīja to lielisku. Elizabete 6.kl.
25.janvārī bija jādodas uz Nacionālo teātri, uz izrādi ,,Bille’’, kuru gan jau vienu reizi biju redzējis, tomēr tas bija diezgan sen. Pagājušajā gadā gan lasījām šo darbu klasē, bet tikai fragmentus.
Pats interesantākais izrādē bija tas, ka tajā spēlēja tikai 3 aktieri, viņi iejutās visdažnedažādākajos tēlos. Man vislabāk patika aktrise Dace Bonāte, kura spēlēja pašu Billi. Kaut vai viņa liekas veca mazas meitenes lomai, viņa to nospēlēja ļoti ticami.
Diemžēl gan nedaudz no izrādes neredzēju, jo nebiju nosēdies laikam pareizajā vietā, bet tik un tā man ļoti patika.Kārlis K. 6.kl.
Man izrāde ļoti patika. Tā notika ļoti interesantā zālē - skatītāji bija nevis tālu prom no aktieriem, kad tā kā pa lodziņu jāskatās uz brīnumaino pasauli, bet atradās skatuves abās pusēs, un mēs bijām tik tuvu pie aktieriem, pie stāsta , pie brīnumainās pasaku zemes , ka likās, ka var izstiept roku un saķert notikumus. Izrādē visas lomas spēlēja tikai trīs aktieri. Meitenes Billes lomā iejutās pieaugusi sieviete Dace Bonāte un, ja aizvērtu acis, ko negribējās darīt, tāpēc ka negribējās pamest skaisto un dažreiz smieklīgo atmosfēru, varētu domāt, ka runā mazs bērns. Bet man nepatika, ka no dažām vietām bija grūti redzēt, bet citviet varēja redzēt katru detaļu. Es ieteiktu šo izrādi apmeklēt visiem. Tā patiks gan skolēniem, gan viņu vecākiem un skolotājiem. Daniels 6.kl.
Mēs ar klasi trešdien noskatījāmies izrādi “Bille”. Tā bija par rakstnieces Vizmas Belševicas bērnību. Viņas bērnības dēkas aprakstītas grāmatā “Bille”, pēc kuras veidota izrāde. Tajā spēlēja trīs aktieri – Bille, Mammucis un Papucis. Kad vajadzēja, viņi tēloja arī citus tēlus – vecomāti, Ulmani, Ausmu un Rodrigo. Tā kā izrādi redzēju jau otro reizi, sapratu daudz vairāk. Lai gan nedaudz esam lasījuši grāmatu, tomēr saprastu no izrādes daudz vairāk, ja būtu izlasījis visu grāmatu. Izrāde bija dažās vietās priecīga, bet dažās drūma. Priecīgā daļa bija Lieldienu tirdziņā. Zāle bija maza un savādi izkārtota – kā gaitenis, kam krēsli 2 rindās gar malām salikti.
Es iesaku šo izrādi noskatīties ikvienam, jo tā ir ļoti interesanta. Kalvis Lazdiņš 6.kl.
Starpnovadu angļu valodas konkursā “Can I do it?” bija pārstāvētas 17 skolas un piedalījās 96 skolēni no 3., 4., 5. un 6. klasēm . Priecājamies par mūsu rezultātiem un apsveicam savējos!
Kalvim Lazdiņam 1. vieta (6. klašu grupā), Katrīnai Katei Millerei 2. vieta un
Markusam Jansonam 2. vieta (5. klašu grupā),
Gretai Grīnbergai 2. vieta un
Mārtiņam Isakam 3. vieta (4. klašu grupā),
3. klašu gupā - Umāram Valijevam 1. vieta
un Kristapam Spariņam pateicība par piedalīšanos konkursā.
Paldies angļu valodas skolotājiem Ivetai Eglītei, Laumai Ziemelei un Hassanam Kaitam par bērnu sagatavošnu olimpiādei!
Mēs lepojamies ar savu skolu, ka varam noorganizēt un saglabāt ilggadību šāda līmeņa pasākumam! Paldies visiem, kas ieguldīja savu darbu, lai olimpiāde noritētu! Īpašs hip-hip-urā! idejas autorei un galvenajai organizatorei Ivetai Eglītei!
Šī mācību gada rezultāti šeit
Mēs un kultūra
E. Smiļģa muzeja un izrādes “Icikēriks” apmeklējums 6.- 8. klases. Stāsta sestklasnieki:
Guvām ieskatu Latvijas teātru vēsturē un par E. Smiļģa dzīvi. Izrāde notika zālē, kuru Smiļģis pats izveidojis savā mājā – ne ļoti liela, bet skaista gan.
Izrādes stāsts vēsta par bērniem, kuri ir apmēram manā vecumā un vēlas pieaugt, bet iztēles tēls Icikēriks viņiem vienmēr ir līdzās. Izrāde atšķīrās no visām redzētajām. Mūsdienīga un moderna. Vienmēr ir labi, ja ir dažādība. Man patika gan skatuves iekārtojums, gan aktieru spēle. Varēja gan smieties, gan pieklust. Kārlis Knospiņš
Redzējām gan izrādi, gan apskatījām Teātra muzeju. Mums stāstīja par slaveniem aktieriem, par izrādēm un neparastiem atgadījumiem tajās. Piemēram, par aktieri Ā. Kaktiņu, kas spēlēja Lāčplēsi Smiļģa režisētajā Raiņa lugas “Uguns un nakts” izrādē, un viņa darbošanos ar ārkārtīgi smago zobenu.
Zāles, kurā skatījāmies izrādi, griesti bija daiļi – mākslinieciski apgleznoti.
Izrādē darbojās tēli – Miķelis, kas nevēlējas spēlēt hokeju, Tija, kas bija skaista, gudra meitene, un Icikēriks. Miķelis un Tija cenšas būt kopā, katram no viņiem ir savs iedomu draugs, par kuru viņi beidzot viens otram pastāsta. Man šī izrāde patika, jo tur ir pusaudžu humors. Vēlētos pat vēlreiz šo izrādi noskatīties. Artūrs Papāns
“1991. gada Barikāžu laiks” – pasākums Ķekavas Novadpētniecības muzejā
Par Barikāžu laiku vēlējos uzzināt ko vairāk, jo mans vectēvs arī ir tajās piedalījies.Muzejā klasei uz lapiņām bija jāraksta par to, kas mūsu novadā patīk, kā arī tas, ko jaunu vēlamies Ķekavā. Visvairāk uzrakstīja par akvaparku. Paula 5.kl.
Manuprāt, bija interesanti, ka bija uz lapiņām jāraksta, ar ko lepojamies un ko vēl vēlamies Ķekavā. Par barikādēm mums pastāstīja. Dārta 5.kl.
Patika, ka bija jāraksta , ko gribētu tagad un ko pēc 20 gadiem. Loreta 5.kl.
Neko jaunu īpaši neuzzināju. Par Barikādēm gribēju dzirdēt vairāk. Interesanti bija klausīties, ko bērni pirms 10 gadiem ir vēlējušies Ķekavā, kuras vēlmes piepildījušās, kuras – ne. Vēl interesanti bija dzirdēt, ko vēlas pēc 10 gadiem Ķekavā mani klasesbiedri. Markuss 5.kl.
Par Barikādēm labprāt būtu dzirdējis vairāk. Ļoti interesanti bija rakstīt par Ķekavas nākotni. Mārtiņš 5.kl.
Es būtu gribējis uzzināt ko par Barikādēm vairāk – kā cilvēkiem klājās, ko viņi darīja, vai bija sodi, vai kas nebija atļauts. Kopumā man muzeja apmeklējums patika. Kārlis T. 5.kl.
Man ļoti patika klausīties, ko citi gribētu pēc gadiem mūsu novadā. Mums vienīgi maz stāstīja par Barikādēm – gribējās dzirdēt vairāk. Marta 5.kl.
Gribējās, lai vairāk pastāsta. Pašiem rakstīt uz lapiņām bija interesanti, kā arī klausīties, ko gribējuši bērni agrāk. Megija 5.kl.
Gribēju vairāk dzirdēt par Barikādēm. Man patika joki pie sienas. Augusts 5.kl.
Muzejā stāstīja, ka Barikāžu laikā cilvēki devās uz Rīgu ar tēju un maizītēm, un, ja dzīvoja tuvāk, bija jāņem traktors vai baļķi un jādodas uz Rīgu. Uz lapiņām rakstījām, un mums lasīja citu rakstīto par Ķekavas tagadni un nākotni. Kārlis G. 5.kl.
Man ļoti patika, ka varējām izdomāt Ķekavu nākotnē un ka mums rādīja citu bērnu izdomāto. Es ļoti vēlētos pludmali! Saprotu, ka tas nav iespējams, bet es gribētu! Monta 5.kl.
Mums pastāstīja, cik cilvēku mira Lietuvā un cik – Latvijā. Man patika rakstīt par Ķekavas nākotni. Mārcis 5.kl.
Iepriekš nezināju, ka Barikāžu laiks bija samērā nesen. Man ļoti patika klausīties, ko bērni no mūsu skolas pirms 10 gadiem vēlējās Ķekavā. Man bija grūtu izdomāt, kas man visvairāk patīk Ķekavā. Un ļoti patika domāt, ko vēlos es pēc 10 gadiem Ķekavā. Agnese 5.kl.
Skaista atmosfēra, jauka vadītāja. Pie sienām skaisti zīmējumi. Runājām par Ķekavu – kas mums patīk, ko gribam, klausījāmies citu bērnu domas par to. Marsela 5.kl.
Man patika darbi, ko bērni veidojuši 2006. gadā. Artūrs 5.kl.
Uzzināju, ka pārējām Baltijas valstīm arī bija Barikādes un ka mēs šajā ziņā nebijām pirmie. Patika runāt par lepošanos ar Ķekavu un par to, ko vēlētos pēc 10 gadiem. Alise 5.kl.
Uzzināju, ka Barikāžu laikā Lietuvā nomira 13 cilvēki un ka lietuviešiem arī bija Barikādes. Ričards 5.kl.
Mums iedeva zilu un zaļu lapu, uz tām rakstījām, kas mums visvairāk patīk un ko vēlamies. Visvairāk rakstīja par akvaparku, daudz – par sporta aktivitātēm. Mums lasīja citu rakstīto pirms 10 gadiem. Man patika un bija interesanti, šeit bija uzdevumi, kas visu darīja interesantu. Laura 5.kl.
Muzeja apmeklējums bija par Ķekavu pirms 10 gadiem. Par to, ar ko lepojamies, ko vēlētos. Man tas šķita ļoti interesanti. Artūrs 6.kl.
Es nedaudz gribēju, lai mums pastāsta par Barikādēm, bet šī stunda arī bija ļoti laba. Pirms 10 gadiem bija doma atjaunot tiltu pāri Ķekaviņai, uzbūvēt netālu “Rimi”. Daniels 6.kl.
Bija ļoti interesanti. Mums lasīja agrāk rakstīto par Ķekavu – tas ir apbrīnojami: redzēt, ka gandrīz viss kādreiz rakstītais piepildījies. Anete 6.kl.
Man patika kopā ar 7. klasi būt kopā muzejā, patika kopā apkopot domas, ko varētu ieviest Ķekavā. Interesanti rezultāti – daudzi grib papildināt Ķekavu ar sportu! Marats 6.kl.
Ļoti žēl, ka mums nestāstīja par Barikādēm, bet bija ļoti interesanti klausīties bērnu rakstīto, saprast, kas ir piepildījies, piemēram, tas, ka būs jauns sporta laukums, tiks uzcelts lielveikals, ābeļdārza vairs nebūs, bet tā vietā būs jauna, skaista, liela skola ar peldbaseinu un sporta zāli. Man patika rakstīt, kas būs vēl pēc 10 gadiem. Elizabete 6.kl.
Devāmies uz muzeju saistībā ar Barikādēm, bet runājām, rakstījām uz lapiņām par Ķekavas nākotni. Kārlis K. 6.kl.
Es gribētu, lai mums vairāk pastāsta par Barikādēm. Klausījāmies, ko bērni agrāk rakstījuši, runājām par 10 gadu laika posmu Ķekavā. Eduards 6.kl.
Rakstījām par to, kas patīk, ko vēlamies savā novadā, tad par to runājām, mums lasīja senāk uzrakstīto. Varēja jau nedaudz par Barikādēm pastāstīt. Kalvis 6.kl.
Man patika dzirdēt citu bērnu rakstīto. Daudzi uzminēja, ka būs peldbaseins, JIC, mazā skoliņa. Bet biju pārsteigts, ka īsti neko par Barikādēm nestāstīja. Matīss 6.kl.
Mums stāstīja, ko cilvēki gribējuši redzēt Ķekavā pirms 10 gadiem, tātad tagad – 2017. gadā. Man tas šķita ļoti interesanti. Žēl man ir, ka mums nepastāstīja par Barikādēm. Kārlis E. 6.kl.
Godina novada labākos skolotājus
Jau tradicionāli oktobrī, gaidot Skolotāju dienu, Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļa rīkoja konkursu “Labākais skolotājs Ķekavas novadā 2015./2016. mācību gadā”.
Par privātskolas „Gaismas Tilts ’97” skolotāju Agnesi Grebži kolēģi saka - komandas cilvēks – uzticams, darbīgs un aktīvs, radošs un klātesošs. Vienmēr. Vajadzīgajā vietā un laikā. Papildus ikdienas darbam skolas organizētajās vasaras nometnēs strādājusi 11 gadus, Ķekavas Sporta aģentūras – 3 gadus. Piedalījusies pilnīgi visos skolas projektos; pēdējie, darbojoties starptautiskā skolotāju kolektīvā Rumānijā - “Storytelling: senses and competences”, Polijā – “Health enhancing physical activities promotion across the sectors: EDUCATION”; pašreiz – sadarbojas ar lietuviešu kolēģiem projektā par lasītprasmes veicināšanu.
Izveidosim skolotāja nomināciju – Labās gribas vēstnese bērniem. Jo Agnese tāda ir. “Man šī skola saistās vispirms ar skolotāju Agnesi,” tā raksta un saka, kad pārkāpuši sākumskolas slieksni, visi viņas bērni pamatskolas klasēs.
“Viņa ir bērnu mīļākā skolotāja,” tāds ir nometņu vadītāju vērtējums. Empātijas karaliene, un šeit Agnesei sāncenšu nav. Jo bērni uz Agnesi – kā bites uz medus pilnu ziedu.
Vai pērle mirdz savā gliemežnīcā? Nē, viņa tur vienkārši ir. Uzmirdz, kad to atver. Šis ir tas brīdis. Kaut gan mirdzums taču ir bijis vienmēr. Skolotāja, kolēģa, sirdsbagāta cilvēka Talants. Nav neaizstājamu cilvēku? Ir. Agnese.
Lielās Mammas Kartupeļu talka
Ierašanās 2016.gada 15.septembrī 19:00.
Līdzi cienastiņš no kartupeļiem, krūzīte, labs garstāvoklis, kāda malkas pagale.
Mājas darbs:
-
Priekšnesums par tēmu "Kartupeļu talka";
-
Kopējs, komandu vienojošs apģērba elements.
Talkas rīkotāji- 9. klase.
Mūsu skola jau 2. gadu piedalās jauna mācību priekšmeta - datorikas - apgūšanā!
Kā pilotskola mēs 2015./16. mācību gadā apguvām datoriku 1. klasē, bet šajā mācību gadā jau strādāsim 1., 2. un 8. klasēs.
Projekts “Start (it) šobrīd ir izmēģinājums, kuru realizē noteikts skolu skaits Latvijā, tai skaitā arī mūsu “Gaismas tilts 97”. Projekts paredz, ka Latvijā no 2018. gada visās pamatskolas klasēs (1.-9. klasei) būs šis mācību priekšmets – datorika - 1 stunda nedēļā. Atšķirībā no informātikas, ko šobrīd māca 5.-7. klasēs, datorika sevī iekļauj arī tādas tēmas kā ievads programmēšanā, vairāk uzmanības veltot loģiskās un analītiskās domāšanas attīstībai, drošībai darbā ar datoru, protams, arī lietišķo informātiku.
Projektu datorikā realizē skolotāja Santa Veidemane (sākumskolas klasēs) un Anda Knospiņa (pamatskolā). Skolotājas ir gan padziļināti apguvušas, gan turpina papildināt zināšanas, kas nepieciešamas stundās.
Skolā paralēli tiek realizēta arī informātikas programma, kas ir pamatskolas standartos un skolas izglītības programmā.
No projekta autoriem
Kāpēc šāds projekts ir nepieciešams?
Pieprasījums pēc IT speciālistiem pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai palielinātu IT speciālistu skaitu Latvijā, jau skolas laikā jāsniedz padziļinātas zināšanas informātikas priekšmetā, jāmaina priekšstati par programmēšanu, veicinot interesi izvēlēties IT nozari studijām un nākotnes profesijai.
Kāpēc skolēniem nepieciešams apgūt programmēšanu?
Programmētājs ir viena no pieprasītākajām un labāk apmaksātajām profesijām pasaulē. Zināšanas par programmēšanu nākotnē būs nepieciešamas ikvienas nozares speciālistam. Programmētājs ir karalis datu pasaulē, kura priekšrocības ir radīt aplikācijas, programmas un visu elektronisko vidi, kur dzīvojam.
Letīcijas, Adriana, Rolanda, Ernesta, Riharda un Kārļa stādītā ābelīte jau nesusi pirmos augļus. Mūsu ābeļdārzs kļūst bagātāks